Pašvaldības pretojas atkritumu apsaimniekošanas tirgus atvēršanai un uzskata, ka ministrija to iebildumus nav ņēmusi vērā. Tā ir veiksmīga sakritība, jo trešdien ministrs par šo jautājumu vēl runās ar lielajām pilsētām - atzīmē Kristīna Pelša, ministra biroja vadītāja.
Pārmet veikalu lobiju
Noteikumos ministrija izstrādājusi kritērijus komersantiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas un paši grib izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. Tādi ir lielveikalu tīkli, ražošanas uzņēmumi, arī lidosta Rīga. Būtisks noteikums, ka izvēles iespēja būs pieejama komersantiem, kas gada laikā rada vairāk nekā 240 kubikmetrus atkritumu. Šāds apjoms 1,6-2,5 reizes pārsniedz vidēji daudzstāvu dzīvojamās ēkas mājsaimniecību saražoto atkritumu daudzumu. Uzņēmumam būs jānodrošina, ka pie viņa saimnieciskās darbības veikšanas objektiem izvietoti konteineri dalītai atkritumu savākšanai.
Pagājušajā nedēļā pēc valdības komitejas sēdes LLPA nolēma lūgt premjeru Valdi Dombrovski apturēt noteikumu tālāko virzību, vēstīja LETA. Asociācija uzskata, ka noteikumu projekts ir izstrādāts lielveikalu lobija rezultātā un nodrošina gan lielveikalu ķēdēm, gan citiem komersantiem, kas jau bauda priekšrocības, nemaksājot dabas resursu nodokli, iespēju izvairīties arī no iesaistīšanās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Pašlaik likums ļauj pašvaldībai nerīkot konkursu, ja atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldībai daļēji vai pilnībā piederošs uzņēmums. Pret to iebilst Konkurences padome (KP), norādot, ka tādējādi pašvaldības var likvidēt konkurenci un uzspiest iedzīvotājiem neizdevīgākus un dārgākus pakalpojumus. Tā, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) īpašnieki ir 26 pašvaldības, kurās uzņēmums bez konkurences izvēlēts par atkritumu apsaimniekotāju.
Savukārt LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis prognozē, ka no apsaimniekotiem atkritumu apjomiem tiks «izrauti ārā» ap 15%, kas varētu ietekmēt cenas iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem, īpaši lauku reģionos. Lielveikalu saražotie atkritumi ir apsaimniekojami vieglāk, līdz ar to arī lētāk. «Jaunā sistēma paredzēs iespēju izraut no kopējās sistēmas rentablāko segmentu, kas ir lielveikalu apkalpošana, mazāk rentablo atstājot, protams, pašvaldību uzņēmumiem, jo pašvaldība nekur neliksies no pienākuma uzturēt tīrību,» iepriekš Dienā komentēja M. Kučinskis.
Gandarīti, ja sakārtos
Savukārt VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere atzīmēja, ka novērtēt iespējamo ietekmi pašlaik nevar un situācija būs jānovērtē pēc gada, kad ministrijai būs jāiesniedz ziņojums. Piedāvātā sistēma esot kompromiss starp pašvaldību vēlmi un KP norādīto, ka atkritumu apsaimniekošanas regulējums ļauj pašvaldībām likvidēt konkurenci.
«Svarīgi, ka tirgus iegūst elastību. Mēs būtu gandarīti, ja šī sistēma pilnībā tiktu sakārtota,» atzīst Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors. Viņš prognozēja, ka paredzētās izmaiņas labvēlīgi ietekmēs arī iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanu, jo parādīsies īstā cena, līdz ar ko arī pārējiem apsaimniekotājiem nebūs tik viegli celt cenas.