Gadījumā, ja V. Dombrovskis atcels KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka lēmumu par J. Strīķes atlaišanu, tiek pieļauts, ka jautājums nonāks līdz tiesai. «Ja premjers atceltu lēmumu, viens no iespējamajiem variantiem no Streļčenoka puses varētu būt nepielaist Strīķi pie darba un gaidīt sodu par premjera viedokļa ignorēšanu, lai tiesas ceļā pierādītu, ka viņam bija taisnība,» Dienai norāda bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Tiesāšanās varētu notikt arī gadījumā, ja premjers akceptē KNAB vadītāja lēmumu. Tikai šoreiz tiesā varētu vērsties pati J. Strīķe. Šādu iespēju pieļauj Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība): «Viņa varēs vērsties tiesā un noteikti uzvarēs. Ja Dombrovskis neatcels lēmumu, gribētu dzirdēt, ko par to saka tiesa. Man grūti pieņemt tādu situāciju.»
Ar J. Strīķi Dienai sazināties neizdevās, viņa neatbildēja ne uz zvaniem, ne īsziņām. J. Streļčenoks vakar pēcpusdienā vēl gatavoja materiālus, ko iesniegt premjeram, lai pierādītu, ka savu vietnieci no darba atlaidis pamatoti. Viņš pauda izbrīnu par izskanējušo informāciju, ka V. Dombrovskis nolēmis atcelt viņa lēmumu. «Tas izskatās dīvaini, jo visi pamatojošie dokumenti, kāpēc Strīķes kundze tika atlaista, vēl tiek gatavoti. Dombrovskis steidzamības kārtā pieprasīja mums sniegt informāciju, un šodien beidzas termiņš,» apgalvo J. Streļčenoks. Citādas runas nāk no premjera biroja - saskaņā ar rezolūciju KNAB priekšniekam dokumentus vajadzējis iesniegt jau piektdien. J. Streļčenoks Dienai izvairās atklāt, ko darīs gadījumā, ja premjers atcels viņa lēmumu. «Pagaidām vēl ir pāragri runāt par kaut kāda veida manu rīcību, bet jebkurā gadījumā šeit ir divi aspekti - premjeram nav tiesību to darīt, otrkārt - ja viņš to izdara, tas ir pilnīgi politisks lēmums,» norāda J. Streļčenoks. Viņš pauž neizpratni, kāpēc premjers šajā situācijā ir iesaistījies - ja biroja darbinieks ir neapmierināts ar biroja priekšnieka lēmumu, viņš var vērsties tiesā. «Šajā situācijā darba tiesiskās attiecības būtu jārisina tiesai, nevis premjeram,» viņš saka.
Tajā pašā laikā V. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke Dienai uzsver, ka premjeram ir tiesības atcelt uzraugāmo iestāžu lēmumus, ja tie ir prettiesiski. «Protams, tam nepieciešams spēcīgs juridiskais pamatojums. Mūsu juristi pie tā strādā. Premjeram būs jāizvērtē izdarītie secinājumi,» atklāj M. Panke.
Bijušais KNAB vadītājs A. Loskutovs nostājies sava amata pēcteča pusē un norāda, ka J. Strīķes aizstāvībai «tiek veidots ļoti masīvs spiediens, un Streļčenoks kā iestādes vadītājs tiek pasniegts melnāks par melnu». Viņš pauž pārliecību, ka no savas bijušās vietnieces KNAB vadītājs nav prasījis neko vairāk par to, ko no pārējiem birojā strādājošajiem. Arī pašam A. Loskutovam ar J. Strīķi gājis «kā pa kalniem». A. Latkovskis pauž pretēju viedokli un uzsver, ka premjera juristiem vajadzējis strādāt arī brīvdienās: «Premjers šo lēmumu varēja pieņemt jau 28. decembrī.»
Informācija par to, ka šonedēļ premjers, visticamāk, atcels J. Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces J. Strīķes atbrīvošanu, izskanēja raidījumā Nekā personīga. Tika norādīts, ka no V. Dombrovska puses esot jūtams atbalsts J. Strīķes darbībai, viņa esot kā biroja dzinējspēks. Jāatgādina, ka J. Streļčenoks savu vietnieci no amata atbrīvoja 20. decembrī.