Cik loģistikas speciālistu gadā jūsu augstskola sagatavo, un vai tas ir nozares attīstībai pietiekami?
Vidēji mums ir 60-70 absolventu gadā, taču šis skaits ir svārstīgs. Jāņem vērā tā sauktā demogrāfiskā bedre, kuru izjūt arī augstskolas, proti, studentu skaits samazinās.
Vai šie 60 jaunie speciālisti gadā ir pietiekams skaits?
RTU ir pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kura sāka sagatavot speciālistus loģistikas jomā, mums ir vissenākās tradīcijas un laba materiālā un intelektuālā bāze speciālistu sagatavošanai. Mums svarīga ir absolventu iegūto zināšanu kvalitāte, nevis absolventu kvantitāte, tāpēc īpaša vērība tiek pievērsta studiju satura un studiju kvalitātes jautājumiem. Runājot par absolventu pieprasījumu nozarē, vēlos minēt ļoti primitīvu piemēru. Darba ikdienā sadarbojamies ar nozares uzņēmumiem. Raugoties uz nozares pieprasījumu - gan piedāvātās prakses vietas, gan darbavietas -, varu secināt, ka uzņēmumiem nepieciešams lielāks skaits jauno speciālistu.
Kāds būtu optimālais absolventu skaits?
Latvijas tautsaimniecībai būtu optimāli, ja mēs gatavotu ap 100 absolventiem gadā. Taču te nepieciešama elastība, jo, ja ilgā laika periodā šādu skaitu speciālistu katru gadu sagatavotu, neizbēgami vienā brīdī tirgū iestātos speciālistu piesātinājums. Līdz ar to te paveras labas iespējas gatavot augsti kvalificētus speciālistus ārvalstu tirgiem.
Kāda ir budžeta un maksas studiju vietu proporcija loģistikas programmā?
Diemžēl valsts budžeta finansējums mums ir niecīgs. Programmai kopā ir tikai 22 budžeta vietas. Tas nozīmē, ka vienā studiju gadā vidēji varam uzņemt tikai piecus studentus ar valsts finansējumu. Katrā mācību gadā proporcija starp budžeta un maksas studentu skaitu ir atšķirīga. Vidēji šī proporcija ir viens pret sešpadsmit, ir bijuši studiju gadi, kad pat viens pret divdesmit pieci.
Kāda ir studiju maksa?
Tā ir nemainīga jau vairākus gadus - 1650 eiro par gadu dienas nodaļas studentiem.
Kā ir ar studentu atbirumu? Daudzi augstskolu mācībspēki min to kā problēmu.
Varētu teikt, ka atbirums ir vidēji līdz 10%. Vēlos minēt trīs populārākos iemeslus. Viena no lielākajām problēmām ir atsevišķu studentu vājās zināšanas un sliktā sagatavotība pēc vidusskolas, īpaši sliktās matemātikas zināšanas. Otrs iemesls ir studentu finanšu resursu trūkums. Studenti sāk strādāt paralēli studijām, līdz ar to par prioritāti kļūst naudas pelnīšana un izdzīvošana, nevis mācības. Trešais iemesls ir studenti, kuri studiju laikā maina savas prioritātes izglītības jomā un saprot, ka piemērotāka ir kāda cita studiju programma. Tad notiek studiju programmu maiņa, bieži vien pat vienas augstskolas ietvaros.
Jūs gatavojat struktūrvienību vadītājus loģistikas uzņēmumiem.
Precīzāk būtu teikt, ka mēs gatavojam un absolventiem piešķiram loģistikas struktūrvienības vadītāja kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka speciālists ar šādu kvalifikāciju var strādāt jebkurā uzņēmumā, kurā ir pārvadājumu, iepirkumu vai loģistikas struktūrvienība, arī noliktavas. Ar šādu kvalifikāciju var vadīt arī konkrētās jomas uzņēmumu vai dibināt savu uzņēmumu. Turklāt mēs gatavojam loģistikas speciālistus šā vārda visplašākajā nozīmē. Runa nav tikai par kravu pārvadājumiem, bet pārvadājumiem dažādos transporta veidos, noliktavu darbību, informācijas loģistiku, piegāžu ķēžu vadību, preču iepirkumu un krājumu veidošanu noliktavām.
Vairāki loģistikas uzņēmumu vadītāji tomēr atzinuši, ka izglītību loģistikas jomā vērtē gana kritiski un uzskata, ka tā ir pārāk teorētiska, norādot, ka jauniešiem trūkst praktisko iemaņu. Tāpat uzņēmēji atzīst, ka augstskolu absolventiem nav pietiekamas kompetences, lai kļūtu par struktūrvienību vadītājiem.
Mēs sagatavojam speciālistus un piešķiram kvalifikāciju, bet savu karjeru - to, vai būs vadītājs vai ne, - katrs veido pats. Universitāte dod fundamentālas zināšanas, taču universitāte nav vieta, kurā studenti reāli praktizējas. Prakse notiek uzņēmumos. Pēc būtības profesionālo studiju programmu absolventus māca un to prasmes un iemaņas attīsta augstskolas sadarbībā ar uzņēmumiem. Savā ziņā tā ir kā divpusēja atbildība, kur universitāte nodrošina mācību un metodisko daļu, savukārt uzņēmumi rūpējas par praktisko iemaņu attīstīšanu prakses vietās. Ir zināma robeža starp to, ko var izdarīt augstskola un kas jādara pašam uzņēmumam. Gatavi vadītāji nepiedzimst un arī neiznāk no augstskolas. Darbinieki un vadītāji attīstās uzņēmumā. Turklāt ļoti būtisks faktors ir arī paša studenta vēlme un motivācija gan mācīties, gan profesionāli augt, gan attīstīties darba gaitā.
Kāds ir prakses īpatsvars mācību programmā?
Tas ir atkarīgs no konkrētās studiju programmas un līmeņa. Prakse var būt no sešām līdz 26 nedēļām studiju programmas laikā. Loģistikas programmā studiju prakses ilgums ir 26 kredītpunkti jeb, vienkāršāk sakot, aptuveni seši mēneši.
Kā vērtējat uzņēmumu attieksmi pret praksi un praktikantiem? Vai dažiem nav vēlme aprobežoties ar uzdevumu pārkrāmēt arhīvu?
Te nav viennozīmīgas atbildes, un grūti izdarīt kādus vispārinājumus. Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi, lai studentiem praksē darba uzdevumi būtu atbilstoši loģistikas specialitātei, lai neliktu darīt tikai tos darbus, kurus nevēlas darīt neviens cits, piemēram, jūsu minētā arhīvu sakārtošana. Sākot praksi uzņēmumā, tiek slēgti trīspusēji prakses līgumi starp RTU, studentu un uzņēmumu. Šajā līgumā tiek noteikta gan pušu atbildība, gan pienākumi un tiesības, kā arī vienojamies par konkrēti veicamajiem uzdevumiem un pienākumiem prakses periodā. Tā kā mums ar vairākiem uzņēmumiem jau ir ilggadēja sadarbība, mēs zinām cits cita prasības, kopumā sadarbību ar uzņēmumiem prakses jautājumos vērtēju kā labu un veiksmīgu. Vēl jāpiemin tas, ka ikkatrai studentu grupai, kas dodas praksē, ir savs kurators - parasti no studiju programmas mācībspēku vidus. Studentiem jāgatavo arī pārskats par praksē pavadīto laiku.
Ar cik uzņēmumiem jūs sadarbojaties?
Aptuveni ar septiņdesmit, turklāt visā Latvijas teritorijā. Mēs atbalstām arī studentu praksi ārvalstīs, piemēram, kādu speciālu stipendiju programmu ietvaros.
Ja jūs sadarbojaties ar 70 uzņēmumiem, nozare acīmredzot ir sapratusi savu līdzatbildību speciālistu sagatavošanā.
Jā, lielie uzņēmumi to ir labi sapratuši. Protams, gadās arī slikti piemēri, kad uzņēmumi studentu izmanto tikai kā bezmaksas darbaspēku, taču tas ir absolūtais mazākums un, par laimi, manā pieredzē šādi gadījumi ir ļoti reti. Ir daudz labu piemēru, kur vairāki uzņēmumi saviem praktikantiem maksā pat algu, lai gan to nepieprasa neviens normatīvais akts. Īpaši es gribētu uzteikt tos uzņēmumus, kas ir lielu ārvalstu uzņēmumu filiāles, jo tie seko sava mātesuzņēmuma politikai un veido ciešas sadarbības saiknes ar augstākās izglītības iestādēm. Ir uzņēmumi, kas arī ziedo augstskolai konkrētiem mērķiem. Piemēram, sadarbībā ar DPD Latvija tiek organizēts studentu zinātnisko darbu konkurss, un laureāti saņem īpašu stipendiju no uzņēmuma. Lieliska sadarbība ir izveidojusies arī ar Gefco Baltic, DHL Latvia, Schenker, Rimi, airBaltic un daudziem citiem uzņēmumiem.
Jūs minējāt praksi ārpus Latvijas. Vai varat pastāstīt sīkāk?
Jā, ir pieejamas dažādas stipendiju programmas, no kurām populārākā ir Erasmus+. Ir arī dažādu valstu valdību stipendijas vai konkrētu uzņēmumu/organizāciju stažieru programmas un stipendijas. Mūsu studiju programmai izveidojusies laba sadarbība ar BMW koncernu Vācijā, kurā arī praktizējas mūsu studenti. Turklāt, lai tur tiktu praksē, jāiztur tiešām lieli konkursi un atlase. Uzņēmums mūsu studentus novērtējis kā profesionāli ļoti labi sagatavotus jauniešus un sniedzis labas atsauksmes. Mūsu studenti ir strādājuši arī rūpnīcas Škoda (Čehijā) loģistikas departamentā, uzņēmumā Kuehne Nagel, kā arī akcīzes preču noliktavās Kiprā. Jāteic, ka studenti ir saņēmuši darba piedāvājumus no savām prakses vietām ārpus Latvijas.
Vai daudz loģistikas studiju absolventu dodas strādāt uz ārzemēm?
Nē, jo tepat Latvijā loģistikas jomā ir gana daudz darbvietu ar pietiekami konkurētspējīgu atalgojumu. Darbvietas ir gan Rīgā, gan ārpus Rīgas - reģionos. Vairāki mūsu absolventi ir izveidojuši savus uzņēmumus un pašlaik jau kā uzņēmēji piedāvā prakses vietas un darbvietas pašreizējiem studentiem.
Vairāki uzņēmumi norādījuši, ka patlaban latviešu jauniešiem veidot karjeru loģistikas jomā traucē niecīgās krievu valodas zināšanas.
Jā, tā ir problēma, tam es pilnībā piekrītu. Tāpēc mēs esam vienīgā augstskola, kurai mācību programmā kā otrā svešvaloda ir iekļauta krievu valoda līdztekus franču un vācu valodai. Angļu valoda ir pirmā svešvaloda, kuras apguvei pievēršam pastiprinātu uzmanību. Paralēli angļu valodas mācībām notiek arī atsevišķi mācību priekšmeti angļu valodā, jo loģistikas terminoloģija ir specifiska, to lieto tikai konkrēti šajā jomā strādājošie.
Vai, ņemot vērā potenciālo sadarbību ar Ķīnu un Latvijas iespējamo iekļaušanos Jaunajā zīda ceļā, neapsverat iespēju kā otru svešvalodu piedāvāt arī ķīniešu valodu?
RTU kopumā ir ļoti tālredzīga. Mēs jau vairākus gadus piedāvājam studentiem kā brīvās izvēles priekšmetu ķīniešu valodu, kurā mums ir pasniedzēja no Ķīnas. Interesanti, ka arī Ķīna meklē sadarbības iespējas ar Latviju, ir uzrunāta arī mūsu augstskola par sadarbību tieši loģistikas speciālistu sagatavošanā. Taču mēs esam tikai pašā šī ceļa iesākumā.
Vai jums ir arī ārvalstu vieslektori?
Jā. Mums ir bijuši vieslektori no Turcijas, Šveices, Vācijas un Čehijas, Lietuvas un citām valstīm.
Vai jūs domājat arī par ārvalstu studentu piesaisti?
Patlaban bakalaura līmeņa programmā ar ārvalstu studentiem strādājam Erasmus+ programmas ietvaros. Savukārt maģistra līmenī ir lielāks pieprasījums no ārvalstu studentu puses, līdz ar to ir atvērta ārzemju studentu uzņemšana maģistra profesionālo studiju programmā Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana, kurā ir atsevišķs studiju virziens - uzņēmējdarbības loģistika un transporta ekonomika.