«Zagļi jau nebrauc pa vienam, viņi siro grupās pa diviem vai trim. Nesen kādam kungam tā izkāva jērus. Viņš man stāstīja, ka pats to redzējis, bet viens pats nebūtu varējis zagļus apturēt. Šādu zādzību pēdējā laikā ir kļuvis daudz vairāk, tikai cilvēki par to neziņo policijai, jo nav jēgas. Pat ja es aizturētu zagli, policija tik un tā varētu atbraukt ne ātrāk kā pēc 40 vai 50 minūtēm,» apgalvo bijušais robežsargs A. A. Špats.
V. Voins tomēr aicina visus zādzību upurus par tām ziņot policijai, jo tādējādi likumsargi vismaz varētu apzināt, kur sācies kāds zādzību vilnis, un pastiprināt kontroli šajā rajonā. Viņš arī norādīja, ka, saņemot vairākus izsaukumus reizē, policija reaģē prioritārā secībā, tādēļ varētu gadīties, ka uz kādu izsaukumu ierasties ļoti ātri nav iespējams. Viņš arī piebilda, ka nekur likumdošanā nav precīzi norādīts, cik ātri policijai jāierodas izsaukuma vietā.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) Dienai norādīja, ka, baidoties no kriminogēnās situācijas pasliktināšanās lauku rajonos, jau pērn esot noslēgts līgums ar zemessardzi par palīdzību policijas darbā. A. A. Špats gan aizrāda, ka zemessargi nevarot policijai palīdzēt, jo tiem trūkstot nepieciešamo apmācību un viņi esot atbruņoti. Zemessardzes štāba pārstāve Guna Freimane par šādiem apgalvojumiem ir neizpratnē: «Zemessardzes vienības ir apbruņotas atbilstoši izstrādātājiem štatiem un ekipējuma tabulām, atbilstoši katras vienības kaujas uzdevumiem.»