Hobijam, nevis darbam
Visvairāk Latvijas iedzīvotāji nemainīgi vēlas apgūt angļu valodu, atklāj vairāku valodu mācību centru un skolu pārstāvji. Berlitz valodu centra direktore Inga Zeide to skaidro ar to, ka cilvēki kļuvuši praktiskāki, pragmatiskāki. Patlaban viņi kādu valodu izvēlas apgūt, konkrētu mērķu vadīti - vēlas atrast labāku darbu, saglabāt esošo vai izceļot no valsts. Vislielākā mērā šīs iespējas paver tieši angļu valodas zināšanas. Runājot par citām valodām, I. Zeide novērojusi, ka latvieši dod priekšroku spāņu valodai, bet krieviski runājošie izvēlas itāļu valodu. «Otro vietu Berlitz centrā vienmēr dalījusi vācu un krievu valoda, ko izvēlas ārvalstnieki, kam ir bizness bijušajā padomju teritorijā,» I. Zeide stāsta.
Arī Valodu mācību centrā populārākā ir angļu valoda, tai seko vācu valoda, kuru izmanto lietišķajos darījumos, bet trešajā vietā šobrīd ierindojusies spāņu valoda, stāsta centra mācību pārzine Gunita Borzova. «Pēdējos gados aug interese par krievu valodu. Manuprāt, vairāku faktoru dēļ. Piemēram, skolas laikā cilvēks izvēlējās krievu valodu neapgūt, bet darba tirgus to patlaban Latvijā pieprasa,» viņa skaidro.
Uzņēmuma Skrivanek Valodu skolas menedžeris Einārs Neija apstiprina, ka pēdējā laikā pastiprinājusies interese par lietišķo krievu valodu, taču vienu brīdi popularitātes viļņa virsotnē uznesta zviedru valoda, jo attīstījās ekonomiskie sakari ar Skandināviju, pavērās darba iespējas. Arī Latvijas darba tirgū skandināvu valodu zināšanas patlaban kotējas gana augstu, jo pie mums atvērušies daudzi zviedru, norvēģu, somu uzņēmumu zvanu un klientu servisa centri, kur nepieciešami darbinieki ar šādām prasmēm.
Kā stāsta E. Neija, apgūta tiek arī spāņu, itāļu, franču valoda, tomēr senāk tas bija hobijs un motivācija bija saistīta ceļojumiem, tagad tas tiek darīts darba vai studiju dēļ. G. Borzova novērojusi, ka pirms dažiem gadiem valodas cilvēki sāka mācīties ar nulles līmeņa zināšanām, savukārt tagad vispārējais valodu zināšanu līmenis ir audzis. Tā kā valodu apguves izmaksas nav lētas, mācīties gribētāji skaidri zina, kāpēc to vēlas darīt. Visbiežāk darba, izceļošanas, vēlmes mācīties ārzemēs dēļ, vecāki ļaudis valodas apgūst, jo bērni dzīvo citās valstīs un viņu jaunās ģimenes runā svešā mēlē.
Tāpat kā ar sporta zāli
Katru nākamo valodu iemācīties ir vieglāk, tāpēc valodu centros sastopami jauna tipa klienti, kas apgūst jau trešo, ceturto, piekto valodu. «Lielākais malds gan ir tas, ja cilvēks domā, ka, apgūstot vienu zināšanu līmeni, t. i., pamācoties, piemēram, trīs mēnešus grupā, viņš savu personīgo projektu «valodu apmācība» ir realizējis un pie tā vairs nebūs jāatgriežas,» teic I. Zeide.
Valodu apmācībā izšķir zināšanu līmeņus. Vispirms jānoskaidro esošais līmenis, pēc tam jānosaka valodas apguves mērķis un laiks, kurā tas jāsasniedz, un jāsecina, cik zināšanu līmeņi jāiziet, lai iecerēto īstenotu. Valodu apguves centros to nereti palīdz noskaidrot konsultants, viņš arī iesaka atbilstošāko mācību formu.
Jo retāk cilvēkam nākas saskarties ar attiecīgo valodu ikdienā, jo augstāks zināšanu līmenis viņam būtu jāsasniedz, to mācoties, uzskata valodu speciālisti. Piemēram, ja esat nolēmis apgūt valodu, kurā priekšzināšanu nav, jāapgūst vismaz četri zināšanu līmeņi jeb laika izteiksmē, mācoties mazā grupā un normālā intensitātē, - 10 mēneši. Pretējā gadījumā investīcijai nebūs jēgas, tā būs zemē nomesta nauda. Jo intensīvāks ir nodarbību grafiks, jo mācības būs efektīvākas. Gluži kā sporta zāles apmeklējums.
Barjerām jāpārkāpj
Būtiska kļūda, pēc speciālistu teiktā, ir arī izvēlēties lētāko. Valodu kursi noteikti nav tā vieta, kur par lētu naudu var saņemt labu pakalpojumu. Vai nu jūs investējat naudu, vai laiku. Lētāk - tas nozīmē lielas grupas (vairāk nekā deviņi dalībnieki), savukārt lielas grupas nozīmē zemu efektivitāti. I. Zeide iesaka, izvēloties nodarbības grupā, noteikti pavaicāt savam valodu centram, kāds maksimālais dalībnieku skaits grupā tiek pieļauts. «Pievērsiet arī uzmanību zināšanu novērtēšanai pirms un pēc kursa, lai tiktu piedāvāta jums atbilstošā līmeņa grupa.»
Vēl neatkarīgi no mācību formas ir svarīgi noskaidrot, kādu mērķi es sasniegšu pēc kursa beigām, kāda mācību metode un kādi mācību materiāli tiks izmantoti. Mūsdienīgas valodu apmācības elements noteikti būs interneta resursu un modernu tehnoloģiju izmantošana.
E. Neija ievērojis, ka daudziem padomju laiku piedzīvojušiem cilvēkiem ir barjera lietot kādu no svešvalodām. Ļoti daudzi baidās runāt, jo nejūtas droši, ka pateiks pareizi. Tomēr valodu kursu pasniedzēji lieto dažādas, katram studentam piemērotas metodes, lai iedrošinātu viņus lietot valodu ar prieku. Visbiežāk tiek izmantotas interaktīvas metodes, liels uzsvars tiek likts uz valodas funkcionalitāti. «Nevajag baidīties, vajag runāt - kaut vai ar kļūdām, jo pasniedzējs vienmēr var izlabot, ieteikt veidu, kā atcerēties, kādas teikuma konstrukcijas jālieto,» iedrošina E. Neija.