Viņa aicināja kopā sargāt to, «kas mums ir, un neļausim mūsu ģimeņu drošības sajūtu un valsts nākotni sašūpot provocētājiem». Saeimas priekšsēde uzsvēra, ka valoda ir svarīga katras nacionālās kultūras sastāvdaļa, tāpēc ir «jāciena un jāgodā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas nostiprināšanā».
Saeimas svinīgā sēde valsts proklamēšanas gadadienā, kurā piedalījās arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārvalstu diplomāti, bija pirmā jaunievēlētās Saeimas deputātiem. Andrejs Elksniņš (SC) cer, ka svētki ir iespēja norobežoties no strīdiem un «rast vērtības, kas mūs patiesi vieno». Saeimas svinīgajā sēdē piedalījās arī bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par neatkarību. Viens no viņiem Ilmārs Geige Dienai atzina, ka juties saviļņots, kad Saeimas priekšsēde S. Āboltiņa pienākusi pie bijušajiem deputātiem sasveicināties. «Ja mūs atceras, tad mums ir prieks, jo to, kuri vēl var atnākt uz svinīgo sēdi, paliek aizvien mazāk,» atzina I. Geige. Vairāki deputāti uz Saeimas namu bija paņēmuši līdzi arī savus bērnus - deputāts Jānis Ozoliņš tā redz iespēju audzināt atvasēs patriotismu. Ainars Latkovskis twitter.com bija ierakstījis, ka pēc parādes noskatīšanās viņa vecākais dēls izteicis vēlēšanos iesaistīties jaunsargos.
Nacionālo bruņoto spēku parāde bija pirmā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam kā valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim, kurš sasveicinājās ar bruņoto spēku vienībām. Valsts prezidents sacīja, ka «karaspēka parāde atdod godu ne tikai šodienas Latvijai, bet arī tiem, kuri nežēloja dzīvību tās labā». A. Bērziņš uzrunāja cilvēkus arī svētku dienas kulminācijā pie Brīvības pieminekļa. Parāde, kura tradicionāli notika pulksten divos dienā, šogad bija neierastā laikā - pulksten 11.00 no rīta. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka svētku dienas programma bija saskaņota ar Latvijā gaidāmo NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vizīti, kura nenotika, jo viņš guva traumu.
Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš, kurš agrāk bija Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta parādes komandieris un vairākkārt ir komentējis to arī televīzijā, tagad atzina, ka bijis nedaudz neparasti parādi vērot no malas. Atvaļinātais ģenerālis Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš varētu būt pirmais deputāts, kurš uz Saeimas svinīgo sēdi ieradies formā. Tajā viņš devās uz parādi, un līdz sēdei nomainīt formu pret svētku uzvalku nav bijis iespējams, žurnālistiem atzina deputāts. Lūgts vērtēt Saeimas priekšsēdes runu, K. Krēsliņš atbildēja, ka tā ir bijusi laba, bet spilgtāk prātā palikšot evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga teiktais ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā. To varot uztvert kā signālu, ka ir jācīnās par savas valsts izdzīvošanu. Arhibīskapa uzruna bija iespaidojusi vēl vairākus deputātus.
«Patriotisms nenozīmē uzskatīt sevi pārāku par citiem un savu tautu pārāku par citām tautām. Patriotisms nozīmē rūpēties par savas valsts un tautas labklājību un nākotni,» dievkalpojumā sacīja arhibīskaps, atgādinot Jēzus vārdus, «nams, kas savā iekšienē ir sašķelts, nevar pastāvēt.» J. Vanags uzskata, ka Latvijai ir vajadzīgs izlīgums un kopīgs darbs tādas valsts labā, kur latviešu valoda un pati tauta var būt drošībā.
Arhibīskaps arī atzina, ka latviešiem bez savas valsts nav nākotnes. Ievēlot jaunu Saeimu, Latvijas pilsoņi cerēja uz valsts atjaunotni, bet jaunas sejas pašas par sevi vēl neko nemainot, «ja sliedes paliek vecās, ja tikumi un principi paliek vecie», sacīja J. Vanags.