Vēlāk, kad tika saskaitīti rezultāti arī lielajās pilsētās, parādījās cits vēlēšanu uzvarētājs - Demokrātiskā partija _Saimnieks_, kura togad ieguva 18 vietu. Taču arī Zīgerista partijas saņemtie 16 mandāti bija negaidīti liels panākums partijai, kurai socioloģiskajās aptaujās pirms vēlēšanām bija prognozēti 5,6%.
Arī uz vēlēšanu nakts televīzijas tiešraidi 1995. gadā Zīgerista partijas vadītāji nebija aicināti, viņi ieradās vēlāk. Viens no partijas līderiem Odisejs Kostanda tagad atceras, ka pa ceļam uz televīziju Zīgerists vēl sarūpējis banānus, ko pasniegt pārraides vadītājam, kurš gan to vairs neatminas. Taču 6. Saeimas vēlēšanu kampaņā Zīgerists banānus vairs neizmantoja. Tie tika dalīti 1993.gada jūnijā 5. Saeimas vēlēšanu dienā cilvēkiem, kuri no Centrālās stacijas laukuma vairāk nekā desmit autobusos tika vesti uz Jelgavu, lai viņi varētu nobalsot par Zīgeristu, kurš no LNNK saraksta kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā. Sākumā deva limonādi un saldējumu, bet, kad šie cienasti tuvākajā apkārtnē vairs nebija atrodami, jaunieši no tirgus atnesa banānus, stāsta O. Kostanda.
Nāca skatīties Zīgeristu
Tagad partijas par lielu naudu algo sabiedrisko attiecību speciālistus, kuri veido krāšņas kampaņas. Taču Zīgerists un O. Kostanda bija pirmie, kuri sāka izmantot paņēmienus, kas līdz tam Latvijā nebija redzēti. Viņi tos bija noskatījuši no labēji radikālajām partijām Austrijā un Vācijā, no kuras Latvijā uz savu senču zemi ieradās Zīgerists. Sabiedrība līdz tam bija radināta tikai pie politiķu uzstāšanās kultūras namos un viņu glītajām sejām plakātos vai televīzijas reklāmās. Vēlākajos gados arī citu politisko spēku politiķi sāka izmantot gan vēlētāju vadāšanu uz vajadzīgo apgabalu, gan kampaņu elementus ar jūtamām populisma iezīmēm un uzpirkšanu ar dažādiem labumiem.
No Vācijas atvestā humānā palīdzība - apģērbs, zāles un citas noderīgas lietas -, kas tika dalīta Zīgerista Rūpju birojā, arī bija viņa veiksmes stāsta pamatā. Bijusī LNNK priekšsēde Anna Seile tagad atminas, ka Zīgerists bija solījis no Vācijas piegādāt arī lauksaimniecības tehniku, kas 1993.gada pavasarī tika gaidīta Liepājas ostā. Viņa bijusi komisijā, kurai vajadzētu šo tehniku izdalīt zemniekiem, kuri to tā arī neieraudzīja. Vēl A. Seile atceras LNNK tikšanos ar vēlētājiem Cesvainē ļaužu pilnā zālē. Tikai tad, kad labu laiku pēc tikšanās sākuma ar nokavēšanos tajā ieradās arī Zīgerists, tērpies melnā mētelī un garā sarkanā šallē, atskanot ovācijām, pārējie kandidāti sapratuši, ka ne jau viņu, bet Zīgerista dēļ tik daudz ļaužu te sanācis. Toreiz viņš uzrunu sacīja vāciski, līdzās bija tulks Egīls Ziediņš. Vēlākos gados Zīgerists uzstājās arī latviski.
Pēc panākumiem sašķeļas
Zīgeristu no LNNK izslēdza, un partiju atstāja arī O. Kostanda. Viņi uz 6. Saeimas vēlēšanām izveidoja Tautas kustību Latvijai (TKL). J. Zīgerists, kuram par sēžu neapmeklēšanu bija jāzaudē 5.Saeimas deputāta mandāts, pats vēlēšanās vairs nestartēja. TKL rīkoja lielas tautas sapulces, un vēlākajos gados par labu komunikācijas veidu ar vēlētājiem tās atzina arī citi politiskie spēki. Svinīgā gājienā zālē tika ienesta milzīga grāmata - saistību raksts ar vēlētājiem -, kurā parakstījās visi kandidāti, tā it kā garantējot savu solījumu izpildi. Pirms sapulcēm paziņojumi tika publicēti vietējā presē, vēlētāji tos saņēma pasta kastītēs, sapulces dienā pilsētas ielās jaunieši vienādos T kreklos dalīja skrejlapas. Daži deputātu kandidāti vēlētājus uzrunāja arī individuāli, staigājot pa mājām, kurās mītošie uz partiju rīkotām tikšanās vietām negāja.
TKL pārsteidzošo uzvaru, kas pārspēja prognozes, toreiz politologi skaidroja arī ar pilsoņu nevēlēšanos aptaujās atzīt, ka viņi atbalsta politisko spēku, kurš tik pretrunīgi vērtēts medijos. O. Kostanda tagad panākumus skaidro ar Zīgerista personības harismu un to, ka viņš palīdzēja daudziem grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī baznīcām, slimnīcām, skolām. «Mūsu vēlēšanu kampaņa atšķīrās no tā, ko piedāvāja citi,» atzina O. Kostanda, kurš tagad ir uzņēmējs.
Pēc uzvaras 6.Saeimas vēlēšanās TKL piedalījās ar saviem ministriem arī Ziedoņa Čevera (DPS) valdības veidošanā, bet tā neguva Saeimas uzticību. Partija palika opozīcijā, un šo pārbaudījumu tā neizturēja - no tās atdalījās deputātu grupa, izveidojot frakciju Tautai un taisnībai, bet vēl vairāki Zīgerista partijas politiķi pieslējās citām partijām. Trīs no TKL toreizējiem deputātiem - Andris Rubins, Elmārs Zelgalvis un O. Kostanda - kandidē 10. Saeimas vēlēšanās. TKL startēja arī 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, kampaņu izvēršot vēl vērienīgāku, pie vēlētājiem uz tautas sapulcēm pilsētu laukumos tās līderi atlidoja jau helikopterā, lai vienā dienā varētu ātri nokļūt no vienas tikšanās vietas uz nākamo. Arī sapulces bija ne mazāk atraktīvas - ar koncertiem. Sanākušajiem tika dalīti smilšu maisiņi ar zemi, kas atvesta no Turkmenistānas, kur O. Kostanda ar domubiedriem meklēja valstsvīra Kārļa Ulmaņa atdusas vietu. Taču vēl vienu reizi gūt tādus panākumus Zīgerista partijai, kura savu līderi bija pieteikusi kā Ministru prezidenta kandidātu, vairs neizdevās, un tā pat neiekļuva Saeimā.