Ziņu aģentūras lietderīgi akcentējušas, ka B. Tadičs ir pirmais Serbijas prezidents, kas izrādījis cieņu 260 horvātiem. Serbijas līdera atvainošanos par sagūstīto cilvēku zemisko noslepkavošanu atzinīgi novērtējusi lielākā daļa horvātu politiķu, kas uzsvēruši B. Tadiča vizītes vēsturisko nozīmību. Tas neapšaubāmi ir pamanīts arī citās Eiropas galvaspilsētās, kur rūpīgi tiek izvērtēts katrs Belgradas solis. Serbu līdera vēlme pārvilkt svītru pāri tumšajām vēstures lappusēm ļaus veidot jaunas attiecības ar Horvātiju. Savukārt Eiropas Savienība saņēmusi kārtējo nopietni vērtējamo signālu, ka Serbijas nākotni prezidents B. Tadičs un šīs valsts iedzīvotāju vairākums saredz vienīgi šajā demokrātiski orientēto valstu savienībā. Šīs valsts dalību ES būtu grūti iedomāties bez jaunām attiecībām bijušās Dienvidslāvijas teritorijā izveidojušos valstu starpā.
Te vietā būtu atcerēties serbu līdera paziņojumus Belgradā 2008. gada vēlēšanu laikā. Toreiz viņš savas ievēlēšanas gadījumā solīja četru gadu laikā panākt ja ne gluži dalību ES, tad vismaz nokļūšanu līdz pašām savienības namdurvīm.
Der atcerēties, ka šā gada martā Serbijas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā bija izteikta atvainošanās Srebrenicas slaktiņā bojāgājušo radiniekiem, nosaucot to par noziegumu pret Bosnijas musulmaņiem. Nevajadzētu atstāt neievērotu arī B. Tadiča neseno paziņojumu, ka viņam neesot šaubu par genocīdā apsūdzētā serbu ģenerāļa Ratko Mladiča arestu, ja viņš nonākšot Serbijas drošības dienestu sasniedzamībā.
Atzīt vēsturisku vainu nav viegli, un to asi kritizējusi serbu opozīcija. Visticamāk, tas arī nebūtu iespējams, ja prezidenta vēlēšanās 2008. gadā B. Tadičs zaudētu nacionālistiski orientētās Serbu radikālās partijas vadītājam Tomislavam Nikoličam.