Sprādziens sekoja dienu pēc tam, kad valsts ziemeļos granātu uzbrukumā militārajai bāzei ievainoti vismaz septiņi karavīri. Protesti Afganistānā nerimst jau nedēļu. Dominējot saukļiem «Nāvi Amerikai!», ko dažviet pavada arī talibu balto karogu vicināšana, afgāņi iziet ielās vardarbīgās demonstrācijās.
Protesti prasījuši jau ap 40 cilvēku dzīvību, nogalināto vidū ir četri amerikāņu karavīri. Ievainoti simtiem cilvēku. ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija no Afganistānas jau izvedusi savus civilos darbiniekos. Rietumvalstis uzsver, ka to pilsoņi šobrīd protestu pārņemtajā valstī ir apdraudēti, jo nedēļas nogalē uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nošauti divi amerikāņi.
Korāna dedzināšanu nosodīja arī Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī, taču viņš aicināja pārtraukt vardarbību. «Tagad, kad mēs esam parādījuši savas jūtas, pienācis laiks ievērot mieru un miermīlīgumu.»
Afgāņu dusmas nespēja apslāpēt arī vairākkārtēja NATO un ASV pārstāvju, to vidū prezidenta Baraka Obamas, atvainošanās. Nemierus izraisīja ziņas, ka afgāņu strādnieki Bagramas gaisa spēku bāzē netālu no Kabulas uzgāja pārogļojušās Korāna atliekas. ASV uzsver, ka Korāna izdevumos ekstrēmisti cits citam ierakstījuši ziņojumus, tādēļ grāmatas konfiscētas, taču sadedzinātas pārpratuma pēc.
Analītiķi norāda, ka protesti iezīmē jaunus sarežģījumus jau tā saspīlētajās Afganistānas un ASV attiecībās, turklāt izpaliekot skaidram risinājumam savstarpējās uzticības atjaunošanai, raksta The New York Times.