Māca meitas
Ilona Zacmane stāsta, ka talkošana viņai ir tuva jau no bērnu dienām, kad gan skolā, gan mājas pagalmā ik pa laikam sakopta apkārtne. Arī viņas mamma savā laikā, neviena nebikstīta, regulāri devusies uzkopt tuvējo bērzu birzīti vai priežu uzkalniņu Smiltenē. Tāpēc tieši no mammas aizgūts, ka sakopt apkārtni un tā izrādīt mīlestību pret savu zemi var arī bez organizētas talkas. Šā iemesla dēļ Ilona ar vīru Arni talkot māca arī savas meitas - astoņgadīgo Elzu Mariju un sešgadīgo Līvu Annu.
Pagājušā nedēļas nogalē ģimene sakopusi savu sētu, bet šonedēļ - Latviju. Pirmo reizi abas meitiņas apkārtnes sakopšanā piedalījušās Latvijas deviņdesmit gadu jubilejas talkā. Toreiz ģimene nolēmusi sakopt Ikšķiles vidusskolas apkaimi.
«Vācām to, ko paši skolēni pusdienlaikā vai starpbrīžos krūmājā aiz skolas bija sametuši,» stāsta Ilona. Toreizējie atradumi skaidri liecinājuši, ka vaininieki tiešām ir skolēni, jo krūmājā mētājās gan izēsto čipsu pakas, gan kolas pudeles, gan arī cigarešu izsmēķi.
Tāpēc Ilona izsaka izbrīnu par skolas vājo iniciatīvu iesaistīties skolas teritorijas sakopšanā. «Pašiem taču labāk patiktu uzturēties tīrā vidē, nevis dzīvot kā rukšiem.»
Holmsa izmeklēšana
Pērn Zacmaņi piepulcinājuši ģimenes draugus un visi talkas dienā devušies sakopt bērnu iemīļoto mežmalīti Ikšķilē, kur atrodas riteņbraukšanai paredzēta trase ar tramplīniem. Mežmalītē pavēries tāds darba lauks, ka talcinieki, vācot gružus, pamanījušies pamatīgi iekarst. «Sacentāmies, kurš atradīs interesantāko vai neparastāko pamesto lietu,» stāsta Ilona. Turklāt mežs bijis dzīvs pierādījums bērniem, ka nomestā pudele vai konfekšu papīrs tik tiešām mežā nesadalās.
Ilona ar smaidu stāsta, ka pērn talkošana izvērsusies par Šerloka Holmsa cienīgu izmeklēšanu. Talkotāji mežā uzgājuši no mājām atnestus atkritumu maisus, kas skaidri liecināja par to īpašnieku turību. Ģimene atklājusi, ka maisos atrodami produktu katalogi no glauniem un dārgiem veikaliem, turklāt talkotāji atkritumos uzgājuši aploksni ar meža piedrazotāju adresi. Ilona pēc talkas piezvanījusi un pajautājusi, kāpēc viņi atkritumus izmet mežmalā, nevis atkritumu urnā? Sazvanītie cilvēki bijuši manāmi pārsteigti par pārmetumiem. Atbildējuši, ka kāds acīmredzot slepus revidē un pievāc viņu piemājas atkritumu urnas saturu.
Ilona ir pārliecināta, ka bērniem šāda izmeklēšana bijusi ļoti interesanta un audzinoša.
Talko ar klasi
Drazu mežmalītē pērn bijis tik daudz, ka ģimene šogad nolēmusi uzkopšanu turpināt. Turklāt šogad talkotāju tur būs krietni vairāk, jo uzkopšanā iesaistīsies arī Elzas Marijas klase. Ilona stāsta, ka meitas vecāku sapulcē visi sprieduši gan par pavasarī gaidāmo ekskursiju, gan sporta spēlēm, līdz kāds no vecākiem ierosinājis, ka bērniem nepieciešami ne tikai izklaides pasākumi, bet arī kāda audzinoša un noderīga alternatīva. Tāpēc vecāki lēmuši par piedalīšanos talkā. Pašiem otrklasniekiem pret vecāku ierosinājumu neesot nekas pretī, turklāt papildu stimuls būšot pēc talkošanas paredzētā kopīgā desiņu cepšana brīvā dabā.
Ilona atzīst, ka viņai ir paveicies, jo bērni vēl ir mazi un diezgan viegli motivējami talkošanai. Grūtāk būtu ar padsmitgadniekiem «īdētājiem». Tur gan daļa vainas esot jāuzņemas vecākiem. Ja viņi saka: es jau neiešu citu mēslus vākt -, tad arī jaunieši nebūs gatavi lieku reizi pastiepties pēc zālē nomesta papīra vai pudeles, pārliecināta Ilona. Tieši tāpēc viņai svarīgi jau no mazotnes bērniem rādīt labu piemēru.
Zacmaņi sola piedalīties arī turpmākajās talkās un ir gatavi vilkt rokās cimdus un vākt maisos zemē nomestos atkritumus. Viņiem tuva ir Lielo talku organizatores Vitas Jaunzemes ideja uz Latvijas simtgadi valsti padarīt par tīrāko pasaulē.