Bez diskriminēšanas
Vienotā digitālā tirgus mērķis ir panākt ES tiešsaistē tirgoto preču un sniegto pakalpojumu pēc iespējas lielāku pieejamību patērētājiem neatkarīgi no dalībvalsts. Tas nozīmē, ka, piemēram, kādas valsts internetveikalā vairs nevarēs norādīt, ka apmaksai ņem pretī tikai šajā valstī izdotas kredītkartes. Varēs būt norāde, ka pieņem, piemēram, tikai Maestro kartes, taču tad bez izšķirības, kuras dalībvalsts izdotu Maestro maksājumu karti. Vienotajā digitālajā tirgū vairs nebūs iespējama arī tā dēvētā ģeobloķēšana, kad interneta vietnes saturs tiek cenzēts atkarībā no lietotāja ģeogrāfiskās adreses. Tāpat vienotais digitālais tirgus nozīmē, ka preces tirgotāja vai pakalpojuma sniedzēja valsts iedzīvotājiem nav kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citas valsts iemītniekiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas ģimenei, kas vēlas iegādāties biļetes uz Vācijas izklaides parku bērniem, jābūt tādām pašām tiesībām internetā iegādāties ģimenes biļeti kā Vācijas iedzīvotājiem. Vienotā digitālā tirgus ietvaros gan nevienam uzņēmumam, kurš savas preces un pakalpojumus tirgo tiešsaistē, netiks uzspiests to darīt ārpus savas valsts. Tāpat neviens Latvijas internetveikals nebūs spiests savas preces piegādāt patērētājiem citās dalībvalstīs. Taču, ja uzņēmums tomēr preces un pakalpojumus tiešsaistē vēlēsies piedāvāt visu dalībvalstu iedzīvotājiem, tad nedrīkstēs piemērot nekādus diskriminējošus noteikumus.
Vienotais digitālais tirgus neizbēgami rada sīvāku konkurenci uzņēmumiem. Ieguvēji būs tie uzņēmēji, kuri pratīs un vēlēsies nodarboties ar pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību, jo tā ir iespēja apgūt plašāku tirgu. Latvijas uzņēmumiem ar to īsti labi gan nevedas, jo saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu mūsu valstī tikai 8,3% no visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvā iepirkšanos tiešsaistē, kamēr ES šis rādītājs ir 16%. Vēl zemāks īpatsvars Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu piedāvā pārrobežu tiešsaistes iepirkšanās iespējas - 3,9%, ES vidējais rādītājs ir 7,5%.
Vai vinnēs stiprākais
Uzņēmuma Exigen Services Biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika, uzsverot, ka vienotais digitālais tirgus būs izdevīgs patērētājiem, tomēr norāda, ka biznesa jomā ieguvējas būs lielākās un stiprākās valstis, kuru uzņēmumiem jau pašlaik ir konkurences priekšrocības. Lai Latvijas uzņēmumi spētu baudīt vienotā digitālā tirgus sniegtās iespējas, tiem jābūt preču vai pakalpojumu paketei, kuru šajā tirgū piedāvāt, stāsta I. Bibika. Taču tās ir lielas investīcijas, kas ne katram uzņēmumam ir pa spēkam. Līdz ar to vinnē lielākais un stiprākais. Tieši tāpēc I. Bibika teic, ka Latvijai jādomā par saprātīgu sava tirgus protekcionismu, lai mūsu uzņēmumi nebūtu spiesti atdot savu vietu tirgū lielākiem ārvalstu spēlētājiem.
Savukārt informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Squalio direktors Gatis Ošs primāri uzsver vienotā digitālā tirgus iespējas, kas pavērsies arī Latvijas uzņēmumiem, tomēr nenoliedz, ka tas būs pozitīvs izaicinājums un prasīs spēju mainīties. G. Ošs arī min, ka ieguvumi vai zaudējumi noteikti būs atšķirīgi dažādās nozarēs. «Lai ieviestu funkcionējošu vienotu digitālo tirgu, jāatrisina vairāki būtiski jautājumi. Piemēram, jāvienādo domēna reģistrācijas kārtība dalībvalstīs, jo pašlaik tā ir ļoti atšķirīga, tāpat katrā valstī ir savi uzņēmuma reģistrēšanas noteikumi. Vēl nav atrisināti tādi jautājumi kā piekļuve citas dalībvalsts uzņēmumu reģistram, lai pārbaudītu darījumu partneri, vienota elektroniskā paraksta lietošana dalībvalstīs, kā arī vienota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas un maksāšanas kārtība,» veicamos darbus uzskaita G. Ošs.
Priekšroka tomēr vietējiem
Lai arī būtiska vienotā digitālā tirgus sastāvdaļa ir e-komercija, interneta veikalu 1a.lv un Xnet pārstāvji uzsver, ka vairums pircēju priekšroku dod savas valsts interneta veikaliem, jo tur ir saprotamāka komunikācija, vieglāka preces, kā arī garantijas pakalpojumu saņemšana. Līdz ar to nedz Xnet tirdzniecības direktors Gatis Šķudītis, nedz 1a.lv valdes loceklis Mareks Zuika neprognozē, ka līdz ar vienotā digitālā tirgus ieviešanu vietējie klienti masveidā sāks iepirkties citu valstu interneta veikalos, ja vien runa nav par kādām īpašām precēm, kuras Latvijas interneta veikalos nav pieejamas. Savukārt, domājot par citu valstu pircēju piesaisti mūsu internetveikaliem, G. Šķudītis ir gana skeptisks, vispirms jau lielo piegādes izmaksu dēļ. Viņš norāda, ka lielam Vācijas interneta veikalam nodrošināt lētu preču piegādi uz citām valstīm ir daudz vieglāk, nekā to var izdarīt kāds Latvijas interneta veikals. Tāpat G. Šķudītis min, lai reģistrētu domēnu Xnet.com un to reklamētu, izmantojot Vācijas Google, nepieciešamas tik lielas investīcijas, kādu uzņēmumam nav un kuras, visticamāk, arī neatmaksātos.
M. Zuika teic: «Citu valstu pircēju pieaugums noteikti būtu, taču jāņem vērā, ka teju 90% patērētāju priekšroku dod pirkumiem vietējā e-veikalā, savukārt e-veikalā, kas bāzēts citā ES valstī vai pat ārpus ES, iepērkas tikai tad, ja ir ļoti būtiska cenu starpība vai arī ja produkts nav pieejams vietējā e-komercijas tirgū. Tas izskaidrojams ar to, ka klientiem ir svarīgs atbalsts vietējā valodā, klātesamības sajūta - iespēja atnākt uz biroju pēc preces, kā arī atdot preci, izmantojot atteikuma tiesības vai iestājoties garantijas gadījumam.» Tomēr M. Zuika uzskata, ka ilgtermiņā varētu runāt par preču noietu arī citu dalībvalstu tirgos, ja ES regulu līmenī tiks samazinātas starprobežu loģistikas sūtījumu izmaksas.
G. Ošs min vēl vienu faktoru, kas varētu bremzēt daudzu preču iegādi citas valsts e-veikalos - servisa pakalpojumi. Proti, ja prece, kas iegādāta vienas valsts interneta veikalā, tās garantijas laikā salūst, tad ir jautājums, kā un kur tiek nodrošināts garantijas remonts. Šajā ziņā izdevīgākā situācijā ir uzņēmumi, kas tiešsaistē pārdod tādus virtuālos pakalpojumus, kuriem nav nepieciešama klātbūtne servisa nodrošināšanā.
Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus komitejas pārstāve Inese Vaidere stāsta, ka Eiropas Komisijai līdz šā gada beigā jāizstrādā vienotās e-pārvaldības plāns, kurā tikšot risināti daudzi uzņēmēju minētie jautājumi - par vienotu PVN maksāšanas kārtību, domēnu un uzņēmumu reģistrāciju, e- identifikācijas kartēm, e-parakstu un vēl citi.