1. Jo nervozāki bija finanšu ministra izteikumi par budžeta konsolidāciju, jo sparīgāk bremzi spieda ZZS pārstāvji, norādot, ka ministrijas (t. i.,Vienotības) skatījumam uz konsolidācijas veidiem nepiekrīt un gaida citus priekšlikumus. Šī stīvēšanās pie valdības sabrukuma, visticamāk, nenovedīs. Tātad pavērsiens varētu būt finanšu ministra demisija, lai gan grūti iedomāties, kā premjers varētu publikai «pārdot» tēzi, ka nākamajam ministram pēkšņi kaut kā izdosies misiju paveikt labāk.
Būtiskāks jautājums ir par šo domstarpību iemesliem. Ja ZZS šādi atgādina Vienotībai, ka viņi nav «jaunākie brāļi» un ietekme ir jādala 50:50, nav tik traki. Tad ir runa par tirgošanos, kas lielā daļā gadījumu beidzas ar kādu darījumu. Nopietnāk būtu, ja ZZS liek kārti uz iespēju, ka konsolidācija varētu būt mazāka. Tādā gadījumā valdības stabilitāte tiešām ir apdraudēta, jo šis optimisms var izrādīties pārāk rožains. Kad tas atklāsies, sāksies vainīgā meklēšana un psihošana.
Patriarha rudens
2. Intensīvu un neglaimojošu mediju uzmanību iemantojušā VID augstā ierēdņa Vaškeviča arests intriģēja ar jautājumu: kas tad nu? Vai tiešām Tumsas valdnieks uz vecumdienām kļuvis pārgalvīgs un neuzmanīgs? Ja Sports ir bijis sliktais gadiem, kādēļ atmaksa tikai tagad? Vai nu runas par Vaškeviču kā lielo ļaundari gadu garumā ir nieki, vai arī cilvēks zaudējis oreolu un sakarus.
Ja pēdējais variants, notiekošo ir vilinoši skaidrot kā naglu Tautas partijas zārkā. Tomēr Tumsas valdnieka teorijas piekritēji šajā gadījumā runā paši sev pretī - tam piedienas būt dubultam un pat trīskāršam aģentam un nelikt visas olas vienā oranžā groziņā. Tas ir: varbūt talantīgais cilvēks kļuvis lieks, jo uzauguši cienīgi pēcteči?
Lai vai kā, tumsas valdnieki parasti glabā daudz nešķīstu noslēpumu un, krītot bezdibenī, mēdz izkliegt slepenos buramvārdus un lāstus. Ja Vladimirs patiešām ir tas, par ko viņu mālē, notikumu attīstība solās būt trauksmaina.
Ne tikai piramīdas
3. Ietekmīgajā arābu valstī notiekošais kārtējo reizi apliecina, cik vāji sagatavoti ir Rietumi pavērsieniem citos reģionos - cik patiesībā virspusējas ir simtiem labi atalgoto analītiķu zināšanas par pasauli. Ikviens var pārlapot Rietumu presi un konstatēt, ka dažas nedēļas pirms notikumiem Tunisijā un Ēģiptē stāvoklis reģionā tika traktēts kā, protams, neapmierinošs no demokrātijas viedokļa, tomēr stabili stagnējošs. Un te pēkšņi...
Izgaismojas arī Rietumu ārpolitikas iekšējā pretruna. Ideoloģiski jāatbalsta protestētāji, bet pamatotas ir bažas, ka demokrātija varētu nest nedraudzīgu spēku nākšanu pie varas. Būtu jāatbalsta godīgas vēlēšanas, bet bail, ka uzvarēs islāmisti. Neesam tikuši tālāk par aukstā kara dilemmu - riskēt vai palikt pie tēzes «kuces dēls, bet mūsu kuces».
Astoņkāju sugas
4. Ar ironiju vai dusmām var vērot, kā koalīcija turpina nomainīt amatpersonas ministriju pārraudzītajos uzņēmumos. «Šofera dēls» ir nemirstīgs, un vienu «astoņkāju» vietā nāk nākamie. Partiju šeftes ir ne tikai Latvijā, diemžēl mūsu īpatnība ir tā, ka mainīšanās spēlīte attiecas tikai uz amatiem, nevis politiku.
Var teikt, ka astoņkāji, tikai citās krāsās, nav nemaz slikta lieta, jo liecina, ka partneri nolēmuši strādāt kopā ilgāk par dažiem mēnešiem. Tomēr prātā nāk mafijas ģimenes, kurām vienošanās par teritoriju un rūpalu sadali vienā brīdī pajūk. Aizvainojošs salīdzinājums? Labi. Eksaktie ļaudis zina, ka, jo sazarotāka un sarežģītāka sistēma izbūvēta, jo tā nestabilāka.
Kamēr pērkons nenodārd, zemnieks nepārkrustās
5. Melnais humors: ja bija nepieciešami traģiskie notikumi Jēkabpilī, lai iekšlietu sistēmas vadība beidzot pamanītu samilzušās problēmas, labi, ka pēc šāda algoritma nedzīvo, piemēram, veselības aprūpe. Vainīgo meklēšana gan mazliet ieciklējās uz ministres personu, kaut patiesais stāsts ir par valsts vadītāju domāšanas veidu vispār.
To viņa demonstrēja, atbildot uz pārmetumiem par nepamanīto. Visticamāk, no tīras sirds viņa nobrīnījās: manā nozarē taču ir vairāki tūkstoši cilvēku - ko jūs no manis gribat? Iedomāsimies, ka no lielajiem auto koncerniem kāds palaiž tirgū dzīvībai bīstamus spēkratus, bet koncerna vadītājs atcērt, ka viņš nevar atbildēt par to, ko sastrādājusi ražotne Brazīlijā vai Ķīnā, un vispār - manā pārraudzībā strādā 50 000 cilvēku. Par šādu atbildības izpratni prese un (kas vēl svarīgāk) pircēji minēto personu noēstu bez sāls. Citiem vārdiem sakot, dievs ar Mūrnieci, bet svarīgāk, lai uzticētās nozares skaitliskais mērogs nekļūtu par indulgenci. Pretējā gadījumā Dombrovsku Valdis arī var norūkt, ka viņš nevar atbildēt par diviem miljoniem ļaužu, un lieciet viņam mieru.