Gruzija. Latvija. To rādīs Rīgas Kongresu namā 1. decembrī plkst. 18 paša Kančeli klātbūtnē.
Jautāts, ko no tā gaida, komponists atbild: «To, ko parasti gaida no pārsteiguma. Ikviens Rīgas apciemojums man ir īpašs. Neaizmirstami ir koncerti gan Doma katedrālē, gan Lielajā ģildē. Gribētos, lai kārtējā ciemošanās Rīgā man paliktu atmiņā uz ilgu laiku.» Savukārt vokālo zvaigžņu ansamblis Shilas, kurā kopā ar bijušās grupas Cosmos dalībniekiem Jāni Šipkēvicu, Jāni Ozolu, Kristapu Šoriņu un Jāni Strazdiņu dzied Intars Busulis un Ģirts Ozoliņš, uz atklāsmes viļņa ir jau pēc pirmās sadziedāšanās ar The Shin.
«Man tas ir kaut kas nebijis, jo iesaistīts arī orķestris un sen neesmu dziedājis, jo pēdējā laikā aktīvi darbojos kā diriģents,» priecājas Jānis Ozols, dēvēts par «galveno gruzīnu» zvaigžņu korī. Pirmais mēģinājums piepildījis visas gaidas: «Mums visiem patīk, un šini arī bija priecīgi un smaidīgi. Šo to dziedam kopā ar viņiem, taču lielāko daļu - ar orķestri. Tas nav simtprocentīgs Kančeli. Mūzikā mainās visādi stili: etniskais, džezs, klasika, ambientas noskaņas. The Shin līderis Zaza Miminošvili mūzikā iepinis arī jociņus un pazīstamus citātus (piemēram, Čika Korea un Manhattan Transfer -red.). Grūti pateikt, kura stila tur nav. Mūsu ansambļa skanējums atgādina gruzīnu vīru polifonisko dziedāšanu. Busulis ar Šipīti dzied gruzīnu tembros.» Arī publikai nebūšot ļauts tikai sēdēt un klausīties. Priecājoties par atsvaidzinošo Kančeli padomjlaika jaunības devumu, Ozols apbrīno komponista spēju izpausties tik dažādi. Viņš to salīdzina ar mūsu Imantu Kalniņu, kurš rakstījis gan filmu mūziku, gan simfonijas un oratorijas. Kopdarbā esot interesanti vērot gruzīnus. «Ir stereotips, ka gruzīni ir impulsīvi un skaļi: ātri runās, žestikulēs ar rokām. Bet viņi ir apbrīnojami mierīgi, nosvērti un mērķtiecīgi.»
Intars Busulis savukārt izbauda, cik «brīnišķīgi ir dziedāt kopā. Kādreiz dziedāju daudzbērnu ģimeņu korī Dēkla: ar abiem brāļiem un māsām svētdienās braucām no Talsiem uz mēģinājumiem Rīgā. Vokālajā ansamblī neesmu piedalījies desmit gadus kopš Cafￃﾩ laikiem, un skaidrs, ka neko daudz nezinu no gruzīnu tautas manieres.» Vistuvākā esot pēdējā dziesma, par hačapuri - picveidīgu maizīti ar kazas sieru - «tik garšīga mūzika!», teic I. Busulis, kurš jau četras reizes piedalījies festivālā Porta. «Šī ir svaiga pieredze ārpus ikdienas, aizraujoša kultūru simbioze,» vērtē Jānis Šipkēvics.
Fskaties mēģinājuma video kulturasdiena.lv