Kopā ar biznesa partneri Armandu Utinānu viņi pat ir ieviesuši jaunu terminu «lapiņspēles», kas jau vairākus mēnešus par brīvu ir pieejamas autobusos, studentu viesnīcās, kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās. Gan lietotāji, gan reklāmdevēji, no kuriem arī ir atkarīgi jauna uzņēmuma panākumi, jauno produktu esot novērtējuši.
Paspēj pēdējā brīdī
Nopietnu stimulu lapiņspēļu biznesa sākšanai reklāmistiem Harijam un Armandam devis kāda klienta pasūtījumā īstenotais projekts: lojalitātes programmas ietvaros sadarbības partneriem uzņēmums izdomāja sūtīt kartītes ar dažādām prāta spēlēm. «Tās bija diezgan populāras - cilvēki zvanīja, interesējās, kad būs nākamā kartīte, veidoja kolekcijas,» stāsta Harijs, kurš arī ir visu Knifs rēbusu autors. Nospriedis, ka šī var būt laba augsne atsevišķa biznesa attīstīšanai, sācis domāt par detaļām, un pamazām ideja ieguva konkrētākas aprises. «Doma bija rādīt produktu, kas ir gatavs lietošanai un kas neprasa nekādus papildlīdzekļus - tikai zīmuli. Sapratām, ka papīram jābūt labam un dizainam - interesantam, lai produkts spētu sevi pārdot,» stāsta Harijs.
Projekts pamazām brieda. Harijam krājas burtnīcas ar mīklām un rēbusiem, un kādā piektdienas vakarā viņš nejauši uzdūrās avīzes sludinājumam par to, ka izsludināta pieteikšanās Rīgas domes un Swedbank grantam Atspēriens. Biznesa plāns bija jāiesniedz līdz pirmdienas pulksten 12. «Visas brīvdienas rakstījām biznesa plānu, lūdzām finansistiem, lai palīdz ar aprēķiniem, un pirmdien precīzi 11.58 iesniedzām pieteikumu. Pēc tam dzīvojām cerībā, ka tomēr uzvarēsim,» atminas Harijs.
Atspēriena ietvaros piešķirto naudas prēmiju Armands un Harijs novirzīja lapiņspēļu stendu izgatavošanai, kas bija lielākās nepieciešamās investīcijas.
Iespējas - neierobežotas
Pēc Harija stāstītā, viņa princips ir piedāvāt cilvēkiem kaut ko atšķirīgu no tradicionālām krustvārdu mīklām un sudoku, kas parasti palīdz nosist laiku vilcienu un autobusu pasažieriem. «Dzīvojos internetā, lai saprastu, kas pasaulē tiek jauns radīts. Izvelku idejas arī no veciem laikiem, piemēram, vārdu mīkla, kur vārda burti ir sajaukti vietām un jāatmin pareizais vārds. Pirmoreiz tās paņēmu vecajās Atpūtās, arī krievu laikos šī mīkla bija ļoti populāra, tad pazuda. Tā mēģinu atcerēties, kas iepriekš bijis, un sataisīt no tā kaut ko jaunu,» par mīklu sastādīšanu stāsta Harijs. Sākumperiodam Knifs sagatavoja uzreiz 50 spēļu komplektus.
«Pēc tam, kad saņēmām Atspērina grantu, sākās sistēmisks darbs,» piebilst Armands. Bija gan jāsameklē partneri, kas piekristu jaunu produktu izplatīt, gan arī jāuzrunā reklāmdevēji, jo lapiņspēle darbojas arī kā reklāmas lauks. Patlaban lapiņspēļu tīklā ir jau ap 50 izplatīšanas vietām, drīz tās parādīšoties arī vilcienos un, iespējams, airBaltic lidmašīnās. Par spīti tam, ka reklāmas tirgus krītas, jaunam medijam reklāmdevēju acīs piekrišana ir, saka Armands. «Šim produktam ir pievienotā vērtība. Tā ir spēle, tādējādi lietotājs akceptē reklāmu kā maksu par bezmaksas izklaidi, viņš to neuztver kā kaut ko uzspiestu,» priekšrocības nosauc Armands.
Ideju par to, kā projektu attīstīt nākotnē, abiem netrūkst. Pēc tam, kad lietotāji pie jaunās iespējas būs pieraduši un lapiņspēļu sortiments sāks regulāri mainīties, nodrošinot normālu apriti, varēs domāt, kā potenciālās mērķauditorijas sadalīt, piemēram, autobusu pasažieriem adresētā reklāma varētu atšķirties no tās, kas izvietota kinoteātra pieejamos lapiņspēļu stendos. Iespējas ir gandrīz neierobežotas, spriež Harijs. Prāta spēles var būt arī labs papildinājums, piemēram, pilsētas svētkiem, kur mīklas atšifrēšanai nepieciešams pastaigāt kājām līdz kādam objektam. Var izlaist arī spēles, kas domātas bērniem, lai radītu alternatīvu internetā pieejamām izpriecām. «Ideju mums netrūkst. Lai tik pietiktu laika un resursu,» rezumē Armands.