Ekonomikas ministrija gan skaidro, ka lielākā daļa noteikumu ir pieņemta un būvvaldes zina, kas rakstīts arī tajos, kam vēl nav oficiāla numura.
Būvniecības likuma stāšanās spēkā ir vairākkārt pārcelta. Ekonomikas ministrija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā janvārī solīja, ka būvniecības procesa regulējošie normatīvie akti būs izstrādāti un pieņemti līdz šā gada maijam, uzsver I. Vircavs un turpina: «Ministrijas vilcināšanās pieņemt un izsludināt visus speciālos būvnoteikumus ir novedusi pie tā, ka būvvaldes darbiniekiem nav informācijas par jauno regulējumu, nav bijis iespējams pielāgot IT sistēmas, kas izmantojamas ikdienas darbā, tāpat nav izstrādāti saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu, kas nodrošina finansējumu būvniecības procesa tiesiskuma kontrolēšanai. Būtībā nevar izslēgt, ka visa būvniecības nozare no 1. oktobra būs paralizēta un nespēs pilnvērtīgi funkcionēt, jo, piemēram, Ēku būvnoteikumi joprojām nav izsludināti.»
Par Ēku būvnoteikumiem Dienai satraukumu izteica arī Liepājas būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska: «Ar tiem ir iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā, taču visas veidlapas darbam, kas ir šajos noteikumos, mēs nevaram izmantot, ja tie nav izsludināti. Atliks lūgt klientus izturēties ar sapratni un pagaidīt pāris dienu. Jāatzīst, ka šobrīd mēs neesam gatavi tam, ka likums stājas spēkā.» Arī Rīgas būvvalde pieļauj, ka atsevišķos gadījumos lēmumu pieņemšana var kavēties.
I. Vircavs arī norāda, ka Vispārīgie būvnoteikumi, kas tika apstiprināti šā gada 19. augustā, ir publicēti tikai 26. septembrī - trīs darbdienas pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās - un ir mainīti ne tikai redakcionāli, bet arī pēc būtības, nosakot būvvaldēm jaunus pienākumus. Piemēram, būvvaldēm būs jāatceļ katra būvatļauja pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes termiņa beigām, bet iepriekš projekts paredzēja, ka tā zaudēs spēku automātiski. Tāpēc pastāv bažas, vai tajos noteikumos, kuri vēl nav pieņemti vai izsludināti, arī neatklāsies normas, par kurām iepriekš būvvaldes nav tikušas informētas.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena Dienai skaidroja, ka svarīgākie MK noteikumi ir izstrādāti un vakar apstiprināti vēl trīs - Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi, kā arī noteikumi par inženiertīklu izvietojumu. Toties vēl uz nedēļu atlikti Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi. Atlikta arī dažu citu noteikumu, tostarp autoceļu un ielu būvnoteikumu, izskatīšana.
Uz Būvniecības likumu tiek liktas cerības, ka tas palīdzēs sakārtot nozari. Lūgta novērtēt šī likuma un ar to saistīto normatīvo aktu ietekmi, A. Kulvanovska Dienai norādīja, ka investoriem pozitīva ziņa ir projektēšanas un būvdarbu apvienošana vienā administratīvajā procesā. Tomēr ļoti daudz kardinālu izmaiņu viņa jaunajā likumā nesaskata, pieļaujot, ka tie varētu samazināt riskus, jo tiek pastiprināta kontrole un izveidots arī jau minētais Būvniecības valsts kontroles birojs. Tiesa, A. Kulvanovska nav pārliecināta, vai birojs, ja tas atradīsies Rīgā un novados tikai ieradīsies pārbaudēs, strādās efektīvi. Jau ziņots, ka birojs pieņems ekspluatācijā un īstenos uzraudzību pār būvdarbiem ēkās, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem.