Armands Tripāns
Kā vērtē savu veikumu sešpa-dsmitdaļfinālā?
Es sev ieliktu sešnieku. It kā jau nebraucu slikti, ātrumā turēju līdzi konkurentiem, taču pārāk daudz zaudēju startā. To gan jau varēja gaidīt. Ar čehu [Lukāšu Failu] un šveicieti [Dereku Vedžu] esmu braucis kopā treniņos. Fails startā tā strādā ar kājām... To redzot, sapratu, ka man startā būs grūti.
Kādu taktiku izvēlējies?
Domāju, ka vismaz kāds no trijiem man priekšā braucošiem kritīs cīņā par labāku pozīciju pirmajā virāžā, tāpēc gatavojos tajā aiziet pa iekšmalu. Tur viņi nobrauca perfekti, trases beigu daļā vienā no šaurākajām vietām viņi visi trīs bija blakus, bet pat tur neviens nekrita. Es nobraucu bez kļūdām, bet konkurenti - gandrīz perfekti.
Tavs sešpadsmitdaļfināla brauciens bija vienīgais, kurā neviens nekrita. Vai var teikt, ka tev nepaveicās?
Nē, negribu teikt, ka nepaveicās. Būsim godīgi - viņi bija meistarīgāki un labāki. Redz, viens čalītis kvalifikācijā bija sliktāks par mani, bet tika astotdaļfinālā. Konkurenti bija vājāki, bet man visi trīs no labāko divdesmitnieka. Ar viņiem man lēnā starta ātruma dēļ grūti cīnīties. Protams, var uzsmaidīt veiksme un apdzīt kopvērtējuma otrās vietas īpašnieku, kurš iestrēga sešpadsmitdaļfinālā. Kļūdās visi, bet labākie to dara retāk.
Objektīvi vērtējot, kāds ir tavs pašreizējais spēks šajā kompānijā?
Veiksmes gadījumā varu iekļūt labāko 32 pulkā. Domāju, tas arī ir manu pašreizējo spēju griesti.
Kā braukšanu ietekmēja sniegs?
Lai cik dīvaini tas izklausītos, tajās vietās, kur sniegs jau bija paguvis piesalt, bija slidenāk nekā uz tīra ledus. Par to arī brīdināja trases veidotāji pirms sacensībām. Taču traucēja ne tikai sniegs, bet arī samērā siltais laiks. Pa dienu temperatūra bija ap nulli. Ledus augšējā kārta bija pašķidra, un slidas grima dziļāk ledū.