Caurspīdīgums ar defektu
Ja ir lieta, kuru patīk pieminēt pirms gada amatā apstiprinātajai jaunās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvētāja - triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei Baibai Rubesai, tad tas ir caurspīdīgums, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadībā un darbībā. «RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi,» B. Rubesa paziņoja pagājušā gada septembrī, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam.
Taču ir tēmas, attiecībā uz kurām RB Rail valdes priekšsēdētājas apsolītais caurspīdīgums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistīts ar uzņēmuma vadības atalgojumu, funkcijām un pienākumiem - it īpaši uz viņas pašas atalgojumu un atbildību. Pat pēc atkārtotām norādēm uz bieži pieminēto caurspīdīgumu B. Rubesa Dienai nevēlējās atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mēneša atalgojums, ne to, kas un pēc kādiem kritērijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvērtē tā pamatotību. Šonedēļ telekanālam LNT gan viņa pavēstīja, ka viņas alga esot «uz rokas apmēram 5000 eiro». Klusē arī abi padomes locekļi no Latvijas puses.
Tomēr, lai gan normatīvie akti neuzliek par pienākumu B. Rubesai iesniegt amatpersonas deklarāciju, uzņēmuma gada pārskats kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datubāzē atrodamo informāciju sniedz daudz precīzāku atrisinājumu RB Rail «lielajam noslēpumam». VID datubāzē ir atrodamas ziņas par nu jau bijušo RB Rail valdes locekli Edvīnu Bērziņu, kurš uzņēmumu vadīja no tā dibināšanas 2014. gada novembrī līdz pagājušā gada 30. oktobrim. Kā rāda VID dati, 2014. gadā E. Bērziņš uzņēmumā RB Rail «u. c. ienākumos» ir saņēmis 10 869 eiro, bet pērn - 49 318 eiro, kas kopā ir 60 187 eiro pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 5200 eiro mēnesī.
B. Rubesa par valdes locekli kļuva 2015. gada 30. oktobrī, un viņas atalgojums «caurspīdīgajā» uzņēmumā tiek slēpts, taču RB Rail pārskats par laiku no 2014. gada 12. novembra līdz 2015. gada 31. decembrim rāda, ka šajā laikā kopējā atlīdzība valdes locekļiem ir bijusi 78 301 eiro. No šīs summas atņemot E. Bērziņam izmaksāto (pirms nodokļiem) summu 60 187 eiro, sanāk, ka B. Rubesas atalgojums 2015. gada divos mēnešos ir bijis 18 114 eiro, - tātad nedaudz vairāk nekā 9000 eiro mēnesī vai apmēram 6200 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Noslēpumainais amats
Šī RB Rail vadītājas mēnešalga ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Latvijas Ministru prezidenta vidējiem mēneša ienākumiem (piemēram, Laimdota Straujuma mēnesī saņēma 2900 eiro pirms nodokļu nomaksas) un vairāk nekā dubulti pārsniedz Valsts prezidenta ikmēneša ienākumus.
Šāds atalgojums būtu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspīdīgi vadītā uzņēmumā tam pretī stāvētu skaidrs un detalizēts amata apraksts - kādas funkcijas veic un kādu atbildību uzņemas šīs 9000 eiro mēnešalgas saņēmēja. Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka B. Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī apstiprināts oficiāls amata apraksts.
Tādu nespēj uzrādīt pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistēšanu klusē ne tikai pati B. Rubesa, bet arī uzņēmuma padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš turklāt šajā amatā ir bijis arī laikā, kad B. Rubesa tika pieņemta darbā. Līdz ar to vienīgais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statūti, taču tajos ir vienīgi norāde, ka «valdes locekļiem ir jābūt tādai izglītībai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildīšanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai».
Darīt pēc iespējas mazāk
Tikmēr Iepirkumu uzraudzības biroja datubāze rāda, ka kopš B. Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsēdētāju uzņēmuma vadība aizvien intensīvāk cenšas iespējami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, liekot uzdot jautājumu - ko tad darīs paši uzņēmuma vadītāji? Kaut gan uzņēmumam ir sava labi atalgota «komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja» Ilze Rassa, nule ir noslēdzies iepirkums, kurš apliecina - stratēģiju uzņēmuma komunikācijai ar sabiedrību RB Rail vadība nav vēlējusies izstrādāt un attīstīt pati, bet nodod to ārpakalpojuma sniedzējiem. Līdzīgi ir arī ar dizaina pamatlīniju izstrādi un juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanai par kopumā 120 000 eiro piesaistīti veseli pieci advokātu biroji.
Tāpat ir izrādījies, ka labi atalgotā valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar «ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā» pati nevēlas nopūlēties arī ar uzņēmuma biznesa plāna un stratēģijas izstrādi: tā vietā RB Rail vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs. Vai varētu būt, ka arī RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietas (piemēram, Statoil) sava biznesa plāna - viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne B. Rubesa, ne arī I. Rassa. Savukārt intervijā LNT B. Rubesa skaidroja, ka runa esot par dažādiem biznesa plāniem.
Tikmēr, piemēram, pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju Dienai komentē šādi: «Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta.»