Ir divas pamatlietas, ar ko būs jāsaskaras jaunajam vadītājam. Viena ir necaurspīdīgā, nesaprotamā rotācija, kas vēl nav beigusies. Otra - tikpat nesaprotamā darbinieku skaita samazināšana, kas uzdota mehāniski. Respektīvi, struktūrvienībām pateikts, par cik cilvēkiem tām jāsamazina darbinieku skaits, nenodefinējot, kāpēc, ko mēs no tā iegūstam, vai no tā paliks labāk vai sliktāk, - nekāda redzējuma nav, bet ir uzdots samazināt. Cik zināms, ir bijuši jau arodbiedrību iesniegumi gan VID vadībai, gan ministrei. Tie būs tie pirmie izaicinājumi. Vadītājam jāsaprot, kas šobrīd tiek darīts, kuri procesi no tiem ir efektīvi, kuri neefektīvi, attiecīgi - kurus turpināt, kurus ne.
Situācija īpaši dīvaina ar to, ka uzdots samazināt tieši klientu apkalpošanas centrus. Ja runājam par brīvprātīgu nodokļu iekasēšanu un pretimnākšanu uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem kopumā, tad sākt ar apkalpošanas centru mazināšanu ir, maigi sakot, visai interesants piegājiens.
Varbūt uzskata, ka nodokļu maksātājiem ar VID pamatā jākontaktējas interneta vidē?
Ja runa ir par dokumentu iesniegšanu, piekrītu. Bet, piemēram, konsultācijas nav iespējams veikt caur interneta vidi.
Un es domāju, ka jaunajam vadītājam, ja viņš nāk no citas jomas, pirmā lieta būs saprast, kā vispār darbojas šis organisms, ko sauc par Valsts ieņēmumu dienestu. Pēc kāda pusgada, varbūt gada - tas atkarīgs no tā, cik attiecīgais cilvēks jaudīgs, spējīgs ātri saprast procesus, jo ir jāpieņem lēmumi, kuri būs tie amati, kurus būtu lietderīgi mazināt, vienlaikus ceļot efektivitāti.
Bet ir jau arī nemitīgs spiediens uz VID, lai tas strādātu tik mazā sastāvā kā līdzīga iestāde Igaunijā un iekasētu nodokļus tik efektīvi, kā kaimiņvalstī tas izdodas.
Es piekrītu, ka par efektivitāti ir nepārtraukti jādomā, bet, kā to kāpināt, var noteikt tikai izpētes ceļā. Nevar tā vienkārši pateikt, ka šo mēs griežam, šo ņemam nost. Manuprāt, līdz šim nav notikusi efektivitātes vērtēšana. Kas tad mums dominē jau 20 gadus? Plāns, plāns, plāns! Es uzskatu, ka pieeja, ka vērtē vien plāna izpildi, ir pilnīga muļķība, aplamība, jo plāns tiek sastādīts atbilstoši ekonomiskajai izaugsmei un nodokļiem un ar to VID efektivitāte nekādā veidā netiek mērīta. Efektivitāte acīmredzot būtu jāvērtē pēc nodokļu plaisas vai ēnu ekonomikas samazināšanās. Jaunajam vadītājam būtu jānodefinē, ka VID katru gadu par noteiktu apjomu jāsamazina šī nodokļu plaisa. Turklāt faktiskajos skaitļos, nevis procentos, jo jau vairākus gadus pēc kārtas pilnīgi aplami tiek «borēts», ka ēnu ekonomika samazinās un par to liecinot ēnu ekonomikas īpatsvars IKP.
Spēles ar procentiem? Jo straujāk aug IKP, jo proporcionāli pret to mazāks ir ēnu ekonomikas apjoms?
Tieši tā! Skaitlis, kas raksturo ēnu ekonomikas apmēru - 1,6 miljardi -, jau kādus trīs četrus gadus nemazinās, vēl vairāk - 2015. gadā vērojams pat pieaugums.
Vai nav tā, ka VID vadītājam par lielām pārmaiņām pat nesanāk laika domāt? Pirmkārt, neviens ilgi šajā amatā nenosēž, bieži mainās arī ministri, visu laiku jārisina operatīvie jautājumi par naudas trūkumu budžetā.
Negribu tam īsti piekrist. Ikdienas pienākumi, protams, svarīgi, bet iestādes darbs tomēr jāvada ar globālu redzējumu.
Kā ir labāk - pretendentu uz VID vadītāja amatu atrast darbinieku vidū vai piesaistīt no malas, kā tagad redzam?
Šī ir pirmā reize, kad pretendents uz šo amatu tiek meklēts kaut kur ārpusē. Es domāju, ka tas īsti pareizi nav, jo tik lielā iestādē tomēr ir jāmeklē iekšpusē - cilvēku, kurš šajā vidē ir profesionāli izaudzis. Neticu, ka tur nav spējīgu vadītāju, kā tagad moderni teikt, ar labu reputāciju. Un pat ja tādu tur nevar atrast, var, protams, meklēt arī ārpus VID, taču tad jāskatās radnieciskā jomā - vai nu Finanšu ministrijā, vai starp auditoriem. Nestādos priekšā, kā cilvēks no malas var tikt galā, ja katru dienu jāpieņem ap simts lēmumu par administratīvajiem sodiem, nodokļu uzrēķiniem, jādod rīkojumi par dažnedažādākajām kārtībām. Sāks visu lasīt no pirmās līdz pēdējai lapai, mēģinās saprast vai vienkārši parakstīs? Kā viņš zinās, kur ir kāds zemūdens akmens, kur nav?
Un kā tas nākas, ka no šī amata aiziet uz privāto biznesu, nevis turpina ieguldīt savu pieredzi, zināšanas valsts labā?
Redziet, cik viegli tas notiek - pasaka klišejisko tēzi par reputāciju, ko tagad raksta pat konkursu dokumentos, un sveiki. Bet tas ir tik staipāms jēdziens! Nu, piemēram, kā vērtēt izskanējušo, ka pretendentei uz VID vadītāja amatu pagājušajā gadā bijis disciplinārsods? Vai ar to ir laba reputācija? Un kā no reputācijas viedokļa uztverama viņas deklarācija?
Skumji, ka arī no kļūdām neviens nemācās. Atceros, ka pirms gadiem desmit konkursa kārtībā pieņēmu darbā vienu vadītāju. Pirms stāšanās amatā viņš nebija ierēdnis, tāpēc deklarāciju noteiktā termiņā iesniedza, tikai uzsākot darbu, un tur bija nodeklarējis 300 tūkstošus saistībā ar kaut kādiem nekustamiem īpašumiem. Tas izraisīja ar pašreizējo gadījumu pat nesalīdzināmi lielu skandālu. Viņam nācās no darba VID aiziet. Pašreizējās pretendentes uz VID vadītāja amatu deklarētais zināms jau pirms viņas apstiprināšanas, un, kā izskatās, tas nevienu īsti nesatrauc...
Un vēl, runājot par nākamā VID vadītāja atlasi, bija konkurss, visiem tā dalībniekiem tika prasīti rīcības plāni. Pēc neveiksmīgā konkursa atrastajai amata kandidātei neko tādu neprasa! Dzirdamas kaut kādas klišejas par sadarbību ar uzņēmējiem, pretimnākšanu. Ja nav būtiska skatījuma, vīzijas par turpmāko darbu, kāpēc tiem, kas piedalījās konkursā, tādu prasīja?
Daudz neskaidrību arī par pašreizējo VID darbu. Ja paskatāmies kaut vai Valsts kontroles ziņoto par 2015. gadu - ir bijušas ļoti daudzas reorganizācijas, tikai neviens nav devis nekādu vērtējumu, ko tas ir devis. Tas ir bijis labi, slikti, efektīvi neefektīvi?
Arī pavasarī uzsāktās rotācijas. Tā arī īsti nesapratām, vai tie ir negodprātīgie vai godprātīgie, no kā vienkārši jātiek vaļā. Es zinu, ka daudzi arī tādi cilvēki tika kaut kur aizrotēti, pret kuriem nebija nekādu pārmetumu, bet bija arī tādi, kurus uzskatīja par negodprātīgiem, jo to deklarācijās bija parādījušās dīvainības.