Atbilstoši likumam NEPLP jāseko līdzi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio piešķirtā finansējuma izlietošanai, jāpieprasa atskaites. Turklāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir izveidotas revīzijas komisijas, kurām ir pienākums reizi mēnesī kontrolēt, kā tiek izlietots attiecīgās kapitālsabiedrības budžets. Par to jāziņo NEPLP. Šajās revīzijas komisijās darbojas divi NEPLP locekļi, tajā skaitā priekšsēdētājs, klāt ir arī sekretariāta vadītājs un finansists. Mēs ļoti gribējām redzēt kaut vienu revīzijas komisijas ziņojumu, bet... tādu nav. NEPLP gan apgalvo, ka visi visu dara un par visu informē, bet mēs izskatījām NEPLP sēžu protokolus un arī tur neredzējām, ka kādā sēdē revīzijas komisijas būtu ziņojušas par konstatēto Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio un ka padome to būtu vismaz pieņēmusi zināšanai.
Tas, ko mēs secinājām, to visu pārbaudot - ar šo plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli iet, teiksim tā, pašvaki. Ja runājam par Latvijas Radio, to mēs vispār nevarējām neko daudz pārbaudīt, jo NEPLP nespēja uzrādīt Latvijas Radio pārskatu par 2015. gadu līdz pat mūsu finanšu revīzijas beigām - to viņi izdarīja tikai 27. aprīlī.
Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā gadu Latvijas Radio strādā jauna, paplašināta valde?
Izrādījās, NEPLP to pārskatu bija saņēmusi divas nedēļas iepriekš, bet mūs vēl nedēļu pirms informācijas saskaņošanas informēja, ka tā nav. Saskaņošanas sapulcē izcēlās neliela domapmaiņa NEPLP pārstāvju starpā - kā tad tā, mums taču tas dokuments ir. Tātad tur labā roka nezina, ko dara kreisā. Ir absolūts vadības trūkums šajā organizācijā.
Savukārt, kas attiecas uz šo dotāciju Latvijas Televīzijai, atklājās, ka, lai arī Latvijas Televīzija 2015. gadā sabiedrisko pasūtījumu izpildījusi par 421 stundu mazāk, nekā paredzēts, NEPLP naudu viņiem samaksāja, respektīvi, pārmaksājot vairāk nekā 866 tūkstošus eiro. Ir arī interesanta pozīcija Latvijas Televīzijas 2015. gada sabiedriskā pasūtījuma tāmē ar nosaukumu «citi izdevumi», kur bija paredzēts finansējums vairāk nekā viena miljona apmērā...
Kādiem mērķiem?
Interesants jautājums arī mums. Jo pēc atskaites, ko Latvijas Televīzija iesniedza, absolūti nebija saprotams, kam tad šī nauda ir iztērēta.
Televīzija pērno gadu esot noslēgusi ar 1,1 miljonu lielu budžeta deficītu, kaut pamatā tiek finansēta no budžeta. Kā tā var būt?
Budžetu veido gan reklāmas ieņēmumi, gan valsts līdzfinansējums. 2015. gada laikā Latvijas Televīzija iztērējusi visus savus uzkrājumus - iepriekš bija izveidojies budžeta pārpalikums.
Vai esat veikuši pārbaudes arī tieši Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio?
Par atsevišķu revīziju Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio mēs esam domājuši, tas ir viens no jautājumiem, par ko lemsim.
Tiktāl par sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Kā vērtējams NEPLP kā tādas darbs?
Vispirms mums ir ļoti lieli iebildumi pret pagājušajā gadā sniegto ieteikumu ieviešanu - bijām konstatējuši būtiskas problēmas ar sabiedriskā pasūtījuma līdzekļu uzraudzību, redzam, ka problēmas joprojām pastāv. Atkal konstatējām problēmas ar iepirkumu organizēšanu. Tāpat redzējām problēmas ar to, kā NEPLP kontrolē finansējumu, kas tiek piešķirts komerctelevīzijām. Proti, kontrole ir nepietiekama, nav veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka komerctelevīzijas izpildījušas visus tām uzdotos uzdevumus.
Ja runājam par to, kā pati NEPLP ir organizējusi savu darbību, jāņem vērā, ka šajā iestādē ir 14 darbinieku, tajā skaitā pieci NEPLP locekļi. Tātad salīdzinoši maza institūcija. Atbilstoši normatīvajiem aktiem šādas institūcijas darbinieku mēneša alga jānosaka, pielīdzinoties līdzīga mēroga, pienākumu un atbildības līmeņa valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzībai. Bet, ja apskatāmies, kam pielīdzināts NEPLP sekretariāta vadītājs, redzam, ka tas ir vienā kategorijā kā lielas pašvaldības izpilddirektors vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs.
Var jau teikt, ka darbības lauks ir milzīgi liels.
Vai tiešām tik milzīgs kā VID ģenerāldirektorei? Un vēl pie tā, ka šis pielīdzinājums ir diskutējams, mēs arī redzējām, ka noteiktā atlīdzība pārsniedz arī šīs kategorijas amatpersonu atlīdzības griestus. Kā mums saskaņošanas sapulcē paskaidroja NEPLP pārstāve, atlīdzību pielīdzināšana pamatota ar to, ka viņiem tiešām ir ļoti daudz, ko darīt. Amatu aprakstos ir noteikti ļoti šauri pienākumi, un jebkas, kas tiek darīts vairāk, tiek uztverts kā papildu darbs, kas attiecīgi jāatlīdzina atsevišķi. Savukārt mēs uzskatām, ka šajā iestādē darbs ir neatbilstoši organizēts. Šai iestādei vienkārši nav izveidota kontroles sistēma, lai katrs zinātu, kas viņam ir jādara, kurā datumā kāda dokumentācija ir jāpieprasa un, kad to saņems, ko ar to darīt. Dokumenti tiek vienkārši ielikti plauktā, nekas faktiski ar tiem tālāk nenotiek. Jo arī tad, ja pārskati tiktu iesniegti, tad to pārbaudes veiktu revidenti, nevis NEPLP darbinieki.
Tāpat joprojām pastāv vēlme izmantot ārpakalpojumus, slēgt pakalpojumu līgumus par darbiem, kas faktiski ietilpst NEPLP nodarbināto amata aprakstos. Vārdu sakot, iekšējās kontroles vide NEPLP, ja tā var teikt, nav uzlabojusies ne par mata tiesu.
Viņi zina jūsu aizrādījumus, vai ir pauduši arī savu nostāju par to?
Protams, ka mūsu darbinieki ar NEPLP tikās revīzijas ziņojuma saskaņošanas sapulcē. Tas, kas, salīdzinot ar citām valsts institūcijām, pārsteidz, bija vadības absolūtā nespēja saprast, kur ir problēma. Saka, ka veikuši pārbaudes, bet nav dokumentējuši, līdz ar to mēs par to nevaram pārliecināties.
Ko uzmācaties ar prasībām par lieku birokrātiju?
Jā, apmēram tā. Tas mums arī tika uzsvērts, ka šādi birokrātiski pasākumi nav nepieciešami. Piemēram, par jau minēto, ka Latvijas Televīzija saskaņā ar pārskatiem nav izpildījusi sabiedrisko pasūtījumu 421 stundas apmērā, bet naudu par to saņēmusi, viņi saka: katram jau ir skaidrs, ka tas nozīmē, ka televīzija ir izdarījusi darbu, kurš vēl nav, viņu valodā runājot, gājis ēterā. Tos varētu saukt par nākamo periodu izdevumiem, mēs pilnīgi piekrītam, ka tādi var būt, bet tad attiecīgi jādokumentē. Tieši tas pats ar pozīciju «citi izdevumi». Katram skaidrotājam bija sava interpretācija, kas tur iekļauts.
Kāds varētu būt iemesls nesakārtotībai NEPLP?
Grūti pateikt. Vai tas ir tāpēc, ka gaidāma reorganizācija, vai varbūt tāpēc, ka padomē tiek ievēlēti cilvēki, kas noteikti ir augsta līmeņa speciālisti savā jomā - žurnālistikā -, bet, iespējams, ne profesionāļi finanšu un vadības jomā. Droši vien tad jādomā, kāda ir biroja darbinieku kvalifikācijas pakāpe un iesaiste savu pienākumu kvalitatīvā veikšanā.
Kādi ir ieteikumi, ko esat snieguši NEPLP, lai fiksētās nepilnības novērstu?
Nodrošināt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli, novērst konstatētās nepilnības darba samaksas sistēmā, iepirkumu organizācijā u. tml., bet jāņem arī vērā, ka šādi paši ieteikumi tiek sniegti gadu no gada. Un mums arī revīzijas ziņojumā gandrīz katra no sadaļām sākas ar to, ka mēs jau vairākus gadus pēc kārtas sniedzam ieteikumus veikt uzlabojumus. Protams, viņi pilnveido savus iekšējos normatīvos aktus, bet, kamēr mēs neesam veikuši pēcpārbaudi, nevaram zināt, vai viņu iekšējie akti tiek arī respektēti reālajā dzīvē. Un, kad nākamajā gadā atkal pārbaudām, redzam: jā, normatīvais akts ir, bet nepilnības darbā kā bija, tā arī palikušas.
Nākamajā gadā paredzama NEPLP funkciju sadalīšana, acīmredzot atsevišķi nodalot uzraudzības iestādi pār elektroniskajiem medijiem un sabiedrisko elektronisko mediju kapitāla daļu turētāju. Kas būtu jāņem vērā, lai jau pamatos novērstu to «slimību» iespējamību, kas tagad gadiem ilgi tiek konstatētas?
Pilnīgi pietiktu ar sapratni par to, kas jādara normālam institūcijas vadītājam. Nākotnē mainoties institūcijas vadītājam, esam gatavi tikties un savu pozīciju skaidrot, jo, protams, ne jau visus argumentus iespējams uzrakstīt juridiski kompaktajā revīzijas ziņojumā.