Šo programmu EK pieprasa no dalībvalstīm, lai nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu un koordinētu budžeta politiku. Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums liecina, ka nākamajos gados Latvijas budžeta veidotājiem vairs nebūs nepieciešamības vēl papildus savilkt jostu, tomēr nav pamata cerēt arī uz to, ka iespējas tērēt būtiski palielināsies.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Lelde Kaunese norāda, ka šogad sagatavotā Konverģences programma ir pirmā pēc krīzes, kurā valsts budžetam nav paredzēti sabiedrībā tik nemīlētie konsolidācijas pasākumi - tēriņu samazinājums vai nodokļu palielinājums ar mērķi salāgot budžeta ieņēmumus ar izdevumiem.
Ministrija uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi, kura tikusi palielināta no 3,7 līdz 4% gadā, un ar to saistīto budžeta pieaugumu, nākamajos trijos gados budžetā būšot «neliela fiskālā telpa» - līdzekļi no valsts budžeta, uz kuru rēķina, nepalielinot budžeta deficīta rādītājus, ir iespējams palielināt tēriņus. Tiesa gan, to, kādām nozarēm varētu tikt palielināti budžeta tēriņi, prognozēt ir pāragri, jo Latvijas izstrādātais plāns vēl ir jāapstiprina Eiropas Komisijai.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst - valdības optimisms par to, ka Latvijai nākamajos gados izdosies saglabāt ekonomisko izaugsmi aptuveni 4% līmenī, ir gluži pamatots. «Notikumi ekonomikā virzās uz to, lai šāda prognoze īstenotos,» atzīst P. Strautiņš, vienlaikus piebilstot, ka ekonomikā ir arī vispārzināmi nepatīkami pārsteigumi, pirmām kārtām jau Liepājas metalurgs, arī metālu ražošanai un apstrādei kopumā neiet viegli. Tomēr to lielā mērā kompensē labāki, nekā gaidīts, rādītāji citas nozarēs.
Vienlaikus analītiķis arī uzsver - patiešām ir skaidrs, ka turpmāk neko konsolidēt Latvijai vairs nevajadzēs. Tas būs pozitīvs stimuls ekonomikai, jo pakāpeniski būs iespējams atļauties lielākus valsts izdevumus vai arī nodokļu likmju samazināšanu. P. Strautiņš arī atzīst, ka gribētos, lai Eiropa attīstītos straujāk, tomēr iepriekšējos divos gados Latvija ir pierādījusi, ka tās ekonomika spēj attīstīties arī tad, ja Eiropas Savienībā ir stagnācija vai lejupslīde.