Ja salīdzina datus par studentu skaitu Igaunijā un Latvijā ar budžeta vietu skaitu un valsts kopējo finansējumu augstākajai izglītībai, veidojas šķēres. Proti, lai arī studentu skaits Igaunijas augstskolās ir krietni mazāks nekā Latvijā, tomēr budžeta vietu skaits un kopējais finansējuma apjoms augstākajai izglītībai ir lielāks. Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta vadītājs Marts Laidmetss Dienai stāsta, ka budžeta vietu skaitam vēl jāpieaug, lai padarītu augstāko izglītību cilvēkiem pieejamāku. Arī Igaunijā liela daļa budžeta vietu tiek piešķirta eksaktajām un dabaszinātņu programmām, savukārt sociālo zinātņu programmās budžeta vietu skaits ir salīdzinoši mazs, jo cilvēki esot pierādījuši, ka gatavi studēt šajās programmās arī par maksu. M. Laidmetss klāsta, ka, piemēram, tiesību zinātņu programmā no apmēram 200 cilvēkiem tikai 15 studē par valsts līdzekļiem. Igaunijā atšķirībā no Latvijas nav rotācijas - ja students ir ieguvis budžeta vietu, tad viņš par valsts līdzekļiem studē visu studiju laiku. Tuvākajos 6-7 gados nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ Igaunijas augstskolās plānots diezgan straujš studentu skaita kritums, paredzams, ka tas varētu samazināties par aptuveni 5% gadā, kas kombinācijā ar budžeta vietu skaita pieaugumu varētu nozīmēt visai labas izredzes iekļūt budžeta grupā pārliecinoši lielākajai daļai studentu.
Liesajos gados Igaunijas valsts finansējums augstākajai izglītībai sarucis kopumā par 16%, bet, kā uzsver M. Laidmetss, vēl 2008. gadā augstākās izglītības finansējums bija pieaudzis par 30%, un zem šī līmeņa augstskolas krīzes laikā tā arī nenokrita. Turklāt šogad augstākās izglītības finansējums jau esot pieaudzis par 10%. Salīdzinājumam: Latvijas augstākās izglītības finansējums krīzes laikā tika samazināts vairāk nekā uz pusi. «Ja kāds mums samazinātu budžetu par 50%, varbūt mēs izdzīvotu, bet tas būtu ārkārtīgi grūti,» atzīst Tartu Universitātes akadēmisko lietu prorektors Martins Halliks.
Kaut arī Igaunijas augstskolu finansējums ir krietni lielāks nekā Latvijā, M. Halliks norāda, ka tas ir pārāk mazs, lai universitāte būtu konkurētspējīga Rietumu universitāšu starpā. Viņaprāt, valstij ne tikai jāpalielina budžeta vietu skaits, bet arī vienas budžeta vietas finansējums.