Berkut rindās valstī bija 4000-5000 vīru, no kuriem daudzi izsaukti uz Kijevu protestu apspiešanai. Protestu atbalstītāji vaino Berkut cilvēku noslepkavošanā, bet jaunās varas kritiķi sauc specvienības pārstāvjus par varoņiem.
Ukrainas rietumos valda atbalsts vienības izformēšanai. Kad nedēļas sākumā Ļvovā atgriezās uz Kijevu nosūtītie Berkut vīri, viņus sagaidīja nikns protestētāju pūlis. Berkut pārstāvji krita ceļos un lūdza piedošanu par spēka pielietošanu Kijevā.
Pretēja aina pavērās valsts austrumos, kur dominē krievvalodīgie iedzīvotāji. Berkut ar ziediem sagaidīja atbalstītāji, kas slavēja kaujinieku varonību.
Pēc paziņojuma par Berkut izformēšanu Krimas Autonomās Republikas galvaspilsētas Sevastopoles mērs Aleksejs Čalovs solīja uzņemt specvienību, piedāvājot pat atalgojumu. «Šie cilvēki godīgi pildīja savu pienākumu pret valsti, viņi sevi pierādījuši kā īstus vīrus, taču tagad atkarīgi no šo trako nacistu žēlastības [domāta jaunā Ukrainas vara],» mēru citēja Sevastopol.su.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien aicināja Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDS) nosodīt «nacionālistiska un neofašistiska noskaņojuma pieaugumu» Ukrainas rietumos. Maskava saskata apdraudējumu Ukrainas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Ukrainas eksprezidenti vainoja Krieviju par jaukšanos Krimas politiskajos procesos un kritizēja krievu politiķus par musināšanu uz separātismu.
Krimā pēdējās dienās notikuši protesti pret varas maiņu valstī, prokrieviski noskaņotajiem demonstrantiem draudot izstāties no Ukrainas un saucot pēc Krievijas palīdzības. Trešdien situācija Sevastopolē, kuru pirms tam apciemojuši Krievijas Valsts domes deputāti, kas solīja paātrināt pasu piešķiršanas procesu Krimas iedzīvotājiem, kļuva arvien saspringtāka.
Pie Krimas parlamenta pulcējās ap 10 000 cilvēku, iebilstot pret atdalīšanos no Ukrainas. Protestētāji, kuru vidū bija etniskie ukraiņi un Krimas pamatiedzīvotāji tatāri, sauca: «Krima nav Krievija!» Policija protestētājus nošķīra no otras - prokrieviski noskaņotās - demonstrantu grupas, kas skaitā bija krietni mazāka. Abu pušu starpā izcēlās sadursmes.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien izsludināja karspēka kaujas gatavības pārbaudi valsts rietumos. Pārbaude esot nepieciešama, lai paaugstinātu Krievijas spēku gatavību krīzes situācijām, kas apdraud valsts militāro drošību.