Cēsu bibliotēkas direktore Natālija Krama stāsta, ka agrāk, kad lasītavai bija atvēlētas krietni šaurākas telpas un mazāk datoru, bieži veidojās rindas. Toreiz situāciju risināja, katram atvēlot tikai stundas piekļuvi, bet nu gribētāji var sēdēt, cik tīk. «Bērniem gan mēs joprojām ļaujam tikai 60 minūtes, ne vairāk, lai neaizsēžas,» piekodina N. Krama. To, ka datori bibliotēkās bez darba nestāv, apliecina arī Vaiņodes bibliotēkas vadītāja Lienīte Rozenbaha. Vieni spēlē spēles, otri mācās, citi maksā rēķinus, sazinās ar radiem tālumā - iemeslu, kāpēc nepieciešama piekļuve internetam, ir lērums.
Neskatoties uz to, ka pakalpojuma popularitāte nav strauji mazinājusies, valsts līdzfinansējums šim mērķim pēdējo desmit gadu laikā ir sarucis turpat trīs reizes - no 1 338 780 eiro 2008. gadā līdz 437 485 eiro 2016. gadā. Lai arī kritums ir ievērojams, gan Dienas uzrunāto pašvaldību bibliotēku pārstāvji, gan VARAM ir pārliecināti, ka valstij arī turpmāk jācenšas sniegt līdzfinansējumu, kas ļaus nodrošināt bezmaksas interneta un datoru izmantošanu.
VARAM uzsver, ka, ņemot vērā apstākļus, ka lauku teritorijās ir likvidētas pasta nodaļas, banku nodaļas, samazinājušās sabiedriskā transporta iespējas, bibliotēkas sniedz iedzīvotājiem nepieciešamos informācijas, komunikācijas un darījumu pakalpojumus, tādējādi tiek nodrošināta vismaz daļēja pakalpojumu pieejamība un mazināts administratīvais slogs.
Ministrija arī saredz vairākus iespējamos riskus, kas varētu notikt līdzfinansējuma pārtraukšanas gadījumā, tajā skaitā, piemēram, tiks ierobežotas personu tiesības būt informētiem par tiesiskā regulējuma saturu un tā izmaiņām, jo oficiālās publikācijas Latvijas Vēstnesis nodrošina tikai elektroniski. Pārtraucot finansējumu bibliotēkām, tiktu apdraudēta arī vienotā datu tīkla pastāvēšana, kur katra bibliotēka ir kopējās informācijas apmaiņas ķēdes nodrošinātāja.
2016. gadā valsts budžeta līdzfinansējums ir 437 485 eiro. Atbildīgās personas cer, ka līdzfinansējuma apjoms nākamgad paliks nemainīgs, tādējādi nodrošinot katram Latvijas iedzīvotājam līdzvērtīgu piekļuvi interneta resursiem visās pašvaldību publiskajās bibliotēkās.
Jāatzīmē, ka valsts līdzfinansējums paredzēts konkrētam mērķim - interneta abonēšanai un palīdzības dienestam. Informācijas tehnoloģiju tīkla infrastruktūras uzturēšana, datorprogrammu iegāde un citi izdevumi gulstas uz pašvaldību pleciem.
Lai gan varētu šķist, ka šodien internets pieejams gandrīz katrā mājsaimniecībā, eksperti norāda, ka tā nav, un ir visai droši, ka situācija tuvāko gadu laikā paliks nemainīga. Tāpēc vēl jo vairāk būtiski nodrošināt publisku piekļuvi, kas sevī iekļauj ne vien pakalpojuma saņemšanu, bet arī apmācību par to, kā rīkoties ar datoru un internetu.