Strauji augošās Āzijas valstis Latvijas eksporta bilancē aizvien vēl aizņem ļoti niecīgu daļu - lielākie tirgi mūsu ražotājiem nemainīgi ir Lietuva un Igaunija, tad seko Krievija un Vācija. Ieeju Ķīnas tirgū Latvijas uzņēmējiem centīsies atvieglot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas februārī plāno atvērt Latvijas pārstāvniecību visas pasaules biznesa Mekā.
Rīgas zelts
Rižskoje zoloto (Rīgas zelts - krievu val.) - Latvijā ražotās šprotes kļuvušas par šīs produktu kategorijas apzīmējumu Krievijā, Ukrainā un citur NVS. «Citi ražotāji par savu produktu tur saka - ne sliktāks par Rižskoje zoloto,» ar lepnumu stāsta konservu ražošanas uzņēmuma Gamma-A vadītājs Aivars Lejietis. Tieši zīmola lielā atpazīstamība ļauj ap 97% no uzņēmuma ražojumiem pārdot ārpus Latvijas un saglabāt Latvijas konserviem vietu Krievijas un Ukrainas lielveikalu ķēdēs, kas kļūst aizvien prasīgākas pēc samaksas par produkta novietošanu plauktā. Jaunajiem uzņēmējiem, kas vēlēsies ar pārtikas produktiem ieiet šajā reģionā, būs jārēķinās ar ļoti skarbiem nosacījumiem no veikalnieku puses, stāsta A. Lejietis. Viņaprāt, globālas norises pasaules ekonomikā maz ietekmē nelielus ražotājus, kas atraduši un nostiprinājušies savā nišā. Kā lielāko problēmu A. Lejietis min izejvielu trūkumu - nozveju nelabvēlīgi ietekmējuši laikapstākļi, arī pērn Baltijas jūrā veiktie spridzināšanas darbi.
Krāsainu vannu pasaulē
Viens no Baltijā vadošajiem santehnikas ražotājiem Latvijas uzņēmums PAA jūtamu biznesa pieaugumu šobrīd piedzīvo Ukrainā, kas ir otrs lielākais eksporta tirgus pēc Zviedrijas. «Ukrainā, Baltkrievijā ir jūtams pieprasījuma pieaugums. Esam pielāgojušies šī tirgus specifikai - ražojam krāsainas, arī lielāka izmēra vannas,» stāsta Ingura Lipšāne, PAA Eksporta daļas vadītāja. Ap 60-70% vannu, kas nonāk Ukrainas tirgū, ir krāsainas, šī valsts PAA eksporta portfelī aizņem aptuveni ceturtdaļu.
Tieši spēja pielāgoties konkrētās valsts specifiskajai izpratnei par dizainu un funkcionalitāti bijusi PAA panākumu pamatā. «Šobrīd gatavojam īpašu produktu Ķīnas tirgum. Neliela izmēra, bet ļoti mūsdienīgas vannas no augstvērtīga materiāla,» saka I. Lipšāne. Sadarbība sākta ar nekustamo īpašumu attīstītāju Honkongā. PAA pašreiz ievieš jaunu vannu ražošanas tehnoloģiju no mākslīgā akmens masas, un līdz ar Ķīnas tirgu iecerēts apgūt arī Krieviju. Vienlaikus I. Lipšāne norāda, ka politiskā nestabilitāte tādās valstīs kā Ukraina, Krievija, Baltkrievija var apdraudēt biznesu. I. Lipšāne uzskata, ka perspektīvākajos un plašāk apgūstamajos tirgos valsts varētu atbalstīt Latvijas uzņēmumu mārketinga aktivitātes.
Ar ES garantijas zīmi
Medikamentu un ķīmisko vielu ražotājs Olainfarm eksportē ap 95% no saražotā - lielākie eksporta tirgi jau tradicionāli ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Kazahstāna, bet gada eksporta apjoms pārsniedz 30 miljonus latu. «Farmācijas nozarē ātri mainīt eksporta tirgu, pakārtojoties tā konjunktūrai, nav iespējams, jo gatavo zāļu reģistrācija prasa nopietnus ieguldījumus un laiku,» stāsta Salvis Lapiņš, Olainfarm valdes loceklis. Uzņēmuma pozīcijas NVS tirgos (īpaši Krievijā un Ukrainā) ir spēcīgas, jo tur ir atpazīstamas gan Latvijā ražoto zāļu ķīmiskās grupas, gan arī paši medikamenti. Turklāt milzīgajā NVS tirgū ieplūst daudz zemas kvalitātes un neskaidras izcelsmes zāļu, un Latvijas kā ES valsts ražojumi automātiski tiek uztverti kā augstākas kvalitātes produkts. «Piebilde «ražots pēc ES standartiem» tur ir ļoti nozīmīgs faktors,» saka S. Lapiņš.
Viņaprāt, valsts lomu eksporta veicināšanā nevajag pārvērtēt, jo uzņēmējam pašam ir jāsaprot, ko, kā un kur tas būs spējīgs pārdot. «Ir labi, ka daudzās vietās mums ir fantastiski vēstnieki,» S. Lapiņš uzslavē Latvijas ārlietu dienesta darbu Vidusāzijas valstīs, kas palīdzējis noorganizēt uzņēmumam būtiskas tikšanās. Regulētā nozarē izšķiroši nozīmīgs ir spēcīgs vietējais partneris katrā no tirgiem. Runājot par jaunu tirgu apgūšanu, S. Lapiņš kā aktuālākos min Bulgāriju, Poliju, Albāniju un Serbiju.
Aug arī Āzijā
Uzņēmums Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) - 2011. gada Latvijas eksporta čempions (LIAA un Ekonomikas ministrijas balva) - patlaban visvairāk eksportē uz ES (77% no kopapjoma), tad seko Ziemeļamerika (ASV, Kanāda), bet visstraujākā izaugsme bijusi Āzijas valstīs, kur eksporta daļa pagaidām gan vēl ļoti niecīga. Īpašs eksporta kāpums pērn bijis Indijā, kur apgrozījums pieaudzis par 903%, Krievijā par 38% pret 2010. gadu, norāda VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. Šogad VSŠ turpinās orientēties uz autobūves un citiem mašīnbūves tirgiem, kā arī uz industriālās izolācijas materiālu tirgu. «Pieaugot energoresursu cenām, mēs būtiski palielinām siltināšanas sistēmu sieta ražošanu,» skaidro A. O. Brutāns. Viens no VSŠ šā gada izaicinājumiem - turpināt paplašināt pozīcijas Ziemeļamerikas tirgū, kā arī nostiprināties naftas ķīmijas industrijā un aviobūvē. Pašlaik VSŠ savus produktus eksportē uz 31 pasaules valsti. A. O. Brutāns uzsver, ka valsts atbalsts visvairāk būtu vajadzīgs energomonopolistu Latvijas gāze, Latvenergo un atkritumu apsaimniekotāju stingrākā uzraudzībā (tarifu pieauguma ierobežošana). Viņaprāt, nozīmīga problēma aizvien ir izglītības sistēmas vājā sasaiste ar pieprasījumu darba tirgū.