Strenču novada vidusskola, kurai pēc reorganizācijas 2009. gadā pievienoja Plāņu pamatskolu un Sedas vidusskolu (šobrīd dēvētas par filiālēm), vidusskolas klašu pastāvēšana šobrīd esot īpaši apdraudēta, teic domes pārstāve Ginta Gailīte. Strenču novada vidusskolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, patlaban ir 14 skolēnu. Mazā audzēkņu skaita dēļ 11. un 12. klase mācās vienkopus, stāsta skolas lietvede Dace Janīte. Savukārt Sedas filiāli, kurā ir krievu valodas plūsma, apmeklē 19 skolēnu. Rudenī šis skaitlis būs krietni mazāks, jo 11 no viņiem tūlīt svinēs izlaidumu.
«Tas, protams, ir atbalsts. Bet, ja jaunietis skolai uzticas un ir izlēmis mācības turpināt, tad stipendijai nevarētu būt liela ietekme,» uzskata Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala. Viņasprāt, šī stipendija būs līdzvērtīga atbalstiem citās pašvaldībās, kad tās skolēniem sedz daļu no kāda pakalpojuma izmaksām, piemēram, mitināšanos dienesta viesnīcās. Tādēļ mācības Strenčos tas nedarīšot pievilcīgākas kā citur tikai stipendijas dēļ.
Sedas filiāles vadītāja Gaļina Meļņikova par domes pieņemto lēmumu uzzināja no Dienas. Viņai šķiet, ka stipendija būs motivējoša, taču pagaidām tai esot tikai divi kandidāti. «9. klasē man ir četri skolēni. Viens ir nesekmīgs, vēl viens jau izdomājis mācīties citur,» noskaita direktore.
Skolas vadība audzēkņu noturēšanai sākotnēji domei rosinājusi vasaras darba vietu veidošanu vidusskolēniem, taču priekšlikums ticis noraidīts, un tā vietā pieņemts J. Pētersona iesniegtais. Domes priekšsēdētājs teic, ka viņa rosinājums prasot mazākas finanses nekā tas būtu gadījumā, ja visas vasaras garumā nāktos nodrošināt darba vietas. Viņš rēķinās, ka vienreizējā stipendija varētu būt vajadzīga aptuveni piecpadsmit 10. klases skolēniem, taču, ja skaits būs lielāks, dome «tikai priecāsies maksāt visiem, kas izvēlēsies mācīties Strenčos».