Uzdevums Zemessardzei

Gribu uzsvērt, ka bez skaidras valsts aizsardzības politikas nevar noteikt vietu gan NBS, gan ZS valsts drošības sistēmā. Tas neļauj izstrādāt loģiski pamatotu NBS likumu un citus normatīvus aktus aizsardzības struktūrās, formulēt šo struktūru uzdevumus un attiecīgi loģiski pamatot NBS un ZS struktūru. Lūk, viens piemērs par Zemessardzi. Latvijai ir sava vēsturiskā pieredze veidojot brīvprātīgo organizāciju, kas palīdzēja policijai uzturēt kārtību valstī. Tā bija Aizsargu organizācija, kura pirmskara Latvijā spēlēja svarīgu lomu valsts iekšējās stabilitātes nodrošināšanai; pateicoties ciešai saiknei ar Armiju un sabiedriskajām organizācijām, tā ievērojami sekmēja arī sporta un kultūras attīstību valstī. Vai nevajadzētu analizēt pozitīvo šīs organizācijas pieredzi un izmantot to organizējot ZS darbu? Šobrīd Zemessardze tiek izslēgta no cīņas pret noziedzību, pret masu nekārtībām, saistītām ar pretvalstiskām akcijām, piemēram, 2009.gada 13.janvara notikumos. Šobrīd Zemessardze ir NBS struktūra, ko saskaņā ar likumu drīkst izmantot vienīgi par palīgiem sabiedrībai dabas un cilvēku radīto katastrofu seku likvidēšanai. Esošā vienošanās starp AM un IeM par ZS izmantošanu lai palīdzētu policijai attiecas uz ļoti šauru darbības lauku, jo esošie likumi ievērojami ierobežo NBS izmantošanu policejisko funkciju veikšanai. Tāpēc Zemessardzei nevajadzētu būt NBS sastāvā.