Mēs vēlamies koncentrēties uz pāris reālām lietām. Vispirms jau uzlabot pieejamību un samazināt rindas pie speciālistiem tieši ambulatorajā aprūpē. Arī paaugstināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ieviest kvalitātes rādītājus. Vēl viena mūsu prioritāte ir pacientu līdzmaksājumu samazināšana.
Kā plānojat samazināt rindas pie speciālistiem? Vai būtu jāpaplašina tiešās pieejamības speciālistu loks?
Paplašinot tiešās pieejamības speciālistu loku, rindas noteikti pieaugs. Arī pašlaik vislielākās rindas ir pie tiešās pieejamības speciālistiem. Jo nav šī, nosacīti sakot, bufera - ģimenes ārsta nosūtījuma - un cilvēki pie speciālista dodas pēc savas saprašanas, arī tad, ja tas nav pamatoti un var iztikt ar ģimenes ārsta konsultāciju. Rindas pie speciālistiem var mazināt, stiprinot ģimenes ārstu kapacitāti. Taču tad primārajai aprūpei jāpiešķir lielāks finansējums, kas ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm. No papildus prasītajiem 95 miljoniem eiro nākamā gada budžetā 20 miljoni eiro varētu aiziet tieši rindu mazināšanai.
Vai būtu jādefinē valsts apmaksātais pakalpojumu grozs un jānosaka katram pakalpojumam tā maksimālais sniegšanas termiņš?
Tas nebūtu lietderīgi, jo tad mēs būtu visai neelastīgi naudas pārdalē. Turklāt tas būtu visai sarežģīti daudzos gadījumos. Piemēram, ja cilvēkam ir šķība deguna starpsiena un ir hroniskas iesnas, kā noteikt, cik ilgā laikā jāveic operācija? Principā ar šādu problēmu var dzīvot visu mūžu. Ja mēs noteiksim šim pakalpojumam konkrētu termiņu, nebūs iespēju pārdalīt līdzekļus par labu, piemēram, gūžas operācijai, kas ir daudz akūtāk.
Kāda ir veselības apdrošināšanas loma veselības aprūpē?
Privātais apdrošinātājs varētu apdrošināt to pakalpojumu saņemšanu, kurus neapmaksā valsts. Tādēļ pašlaik darba grupa strādā pie tā, lai definētu valsts apmaksātos pakalpojumus, kas iezīmētu skaidrāku spēles laukumu, kurā darboties privātajiem apdrošinātajiem.
Vai uzturēsiet spēkā bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes uzstādījumu par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar nodokļu nomaksu?
Nē.
Kā risināsiet situāciju, ka slimnīcas jau gada sākumā iztērē visu finansējumu? Kas ir pie vainas - mazais finansējums vai neefektīva saimniekošana?
Patiesība ir kaut kur pa vidu. Savulaik jau Valsts kontrole norādīja, ka valsts samaksa par pakalpojumiem ir neadekvāti zema, tā nesedz patiesās izmaksas. Tajā pašā laikā, protams, slimnīcām ir jāstrādā efektīvāk. Šogad stacionāriem novirzīti 227 miljoni eiro no kopējā veselības budžeta, kas ir ap 700 miljoniem eiro. Nākamgad finansējumu stacionāriem plānots vēl palielināt. Ja runājam par efektivitātes uzlabošanu, tas ir saistīts ar e-veselības un kvalitātes kontroles kritēriju ieviešanu.
Kā panākt lielāku iedzīvotāju līdzatbildību savas veselības uzturēšanā? Piemēram, vēža skrīninga programmas sasniedz tikai nelielu daļu mērķauditorijas.
Katrs pats vispirms ir atbildīgs par savas veselības uzturēšanu. Taču arī ģimenes ārstiem vajadzētu būt aktīvākiem profilakses veikšanā. Apsverama doma būtu pacientu līdzmaksājumu mazināšana slimnīcās. Piemēram, ja cilvēks regulāri ir pārbaudījis savu veselību, izmantojis bezmaksas profilakses pasākumus, tad, nokļūstot slimnīcā, varētu tikt atbrīvots no līdzmaksājuma vai vismaz līdzmaksājumu varētu būtiski samazināt.
Kā raugāties uz ierosinājumu, ka Nacionālā veselības dienesta uzaicinājumus pārbaudīt veselību varētu sagatavot arī krievu valodā?
Ja vajag, varam tulkojumu ne tikai krievu, bet arī angļu valodā pielikt klāt tekstam latviešu valodā.
2015. gads pasludināts par Pretvēža gadu. Kā uzlabot onkoloģisko pacientu aprūpi? Aprēķini liecina - lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas aprūpes līmeni, papildus vēl būtu nepieciešami 8-10 miljoni eiro.
Ne par velti Nacionālajā attīstības plānā minēti četri galvenie veselības aprūpes bloki - onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, mātes un bērna veselība un garīgās saslimšanas. Ar onkoloģiskajām saslimstībām galvenā problēma ir tā, ka tās diagnosticējam pārāk vēlu, kad tās jau ir ļoti ielaistas. Ir arī mūsu neizdarītais mājasdarbs ar bezmaksas vēža skrīningiem. Attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem ļoti liels finansējuma īpatsvars aiziet tieši onkoloģiskajiem preparātiem, kas tiešām ir dārgi. Turklāt valsts attiecīgajā zāļu grupā apmaksā lētāko medikamentu, tā saukto generic, ar kuru varam palīdzēt pēc iespējas lielākam skaitam pacientu. Reizēm ir neizpratne, kāpēc netiek apmaksāti jaunākie un dārgākie preparāti, taču jāuzsver, ka šie generic ir tikpat efektīvi kā oriģinālie medikamenti. Tā ka neviens onkoloģiskais pacients bez zālēm netiek atstāts.
Kā iespējams mazināt mātes un bērna mirstību? Latvijā ir vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Lielākā problēma ir tieši jaundzimušo mirstība, kas nav saistīta ar ārstu kļūdām vai dzemdību traumām, bet ar iedzimtību. Tas, ko mēs varam darīt, ir paredzēt papildu ultrasonogrāfiskos izmeklējumus grūtniecības laikā, kas atklāj iedzimtos defektus un prognozējamo jaundzimušā veselības stāvokli.
Kā jūs vērtējat Latvijas potenciālu radīt nozīmīgas inovācijas veselības aprūpē?
Tāds potenciāls noteikti ir. Taču vai tam vajag novirzīt ievērojamu finansējumu? Es kā praktizējošs ārsts tam laikam nepiekristu, jo mums ir pārāk lielas problēmas ar akūtajām problēmām - rindām, medikamentiem, līdzmaksājumiem.