Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Uzmanības centrā arī bankas

Diapazons tēmām, kas tiks pārrunātas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuri otrdien ieradās Latvijā pārskata misijā, ir visai plašs. Taču galvenie jautājumi, kas tiks pārrunāti ar aizdevējiem, būs tālākā rīcība ar valstij piederošajām bankām, strukturālajām reformām, 2012. gada budžets un tā konsolidācijas apmērs. Finanšu ministrija (FM) uzstās, lai budžeta deficīts nākamgad būtu 2,9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), tādā gadījumā budžets saskaņā ar pašreizējām aplēsēm būtu jākonsolidē par 130-150 miljoniem, Dienai atklāja FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība).

Sarunās ar aizdevējiem bija plānots arī runāt par iespēju pagarināt Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma termiņu, taču finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) no šīs pirmdien paustās idejas otrdien atteicās, paziņojot, ka tādā gadījumā aizdevuma procenti būtu augstāki, kā domā arī ekonomisti. No vēlmes panākt aizdevuma termiņa pagarinājumu nav atteicies viens no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderiem Aivars Lembergs, kam kopā ar citiem ZZS līderiem tikšanās ar aizdevējiem paredzēta šodien. Šo sarunu saskaņā ar neoficiālu informāciju iniciēja EK, lai cita starpā uzklausītu ZZS argumentus tās novilktajām sarkanajām līnijām.

Starptautisko aizdevēju - Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) - pārstāvji pārskata misijā Latvijā uzturēsies no otrdienas līdz 18. aprīlim. Šādas misijas EK kopā ar SVF veic regulāri, tiekoties ar dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem. Vispirms iepazīstas ar situāciju, tajā skaitā nodokļu ieņēmumiem, bet pēcāk jau runā par turpmāko. FM pārstāve norādīja, tā kā vienošanās par valdības iecerētajiem pasākumiem šāgada budžeta papildu konsolidēšanai par 50 miljoniem latu ar aizdevējiem ir panākta, šis jautājums šajā misijā netikšot skarts. Taču tiks runāts par budžeta grozījumu ietekmi uz 2012. gada budžetu un tā deficīta apmēru, teica I. Viņķele. Aizdevēji prasījuši, lai budžeta deficīts nākamgad būtu 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), bet FM uzstās, lai deficīts būtu 2,9% no IK. Tas nozīmētu, ka budžets 2012. gadā saskaņā ar pašreizējiem FM aprēķiniem būtu jākonsolidē par 130-150 miljoniem latu jeb ievērojami mazāku summu, nekā izskanējis iepriekš. «Tas ir neapgāžami, ka Latvija līdz šim parādījusi, ka tā nav gļēva, ka ir paveikts daudz, un tāpēc uzstāsim uz 2,9%,» teica I. Viņķele. Tiesa, konsolidējamā summa var mainīties pieaugošā virzienā, ja sociālā tīkla finansēšanai nākamgad vajadzēs vairāk resursu.

Pēc I. Viņķeles teiktā, sarunās ar aizdevējiem ir divi «ļoti svarīgi bloki». Pirmais saistīts ar 2012. gada valsts budžetu, otrs - par turpmāko rīcību ar valstij piederošajām bankām. Proti, cik tālu ir pavirzījusies iecere Latvijas Hipotēku un zemes banku pārveidot par Attīstības banku, kas notiek ar Citadeles bankas un Parex bankas pārdošanas plāniem. Kā zināms, jautājums par turpmāko rīcību ar valstij piederošajām bankām ir valdības dienaskārtībā, bet nekādi lēmumi nav pieņemti. Aizdevēji vēlas runāt arī par valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu, tajā skaitā dividenžu politikas maiņu. Kā zināms, aizdevēji jau aizrādījuši, ka valsts dividendēs no uzņēmumiem izņem pārāk daudz un ierobežo attīstības iespējas. Sarunu dienaskārtībā ir arī strukturālo reformu tālākā virzība, atzina I. Viņķele, prognozējot smagas sarunas jomās, kur aizdevēji vēlas redzēt kardinālākas reformas. «Runa ir par izglītības un sociālā budžeta ilgtspēju, kur esam bijuši gana piesardzīgi. Tas pats ir par subsīdiju politiku,» - tā I. Viņķele. Par reformu iespējām ZZS pārraudzītajās jomās aizdevēji šodien runās ar ZZS līderiem. A. Lembergs gan izteicies, ka ZZS nepiekāpsies mazināt pensijas, bet mēģinās pārliecināt aizdevējus par aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājumu. Arī par to, ka banku drošības spilvenam nevajag turēt 600 miljonus latu, kas guļ neizmantoti. Par šīs summas apmēru tiešām var diskutēt, piekrīt uzrunātie ekonomisti, skeptiski vērtējot ideju par aizdevuma termiņa pagarinājumu. Ja aizdevēji tam piekristu, naudas procentu likmes tad noteikti būtu augstākas nekā pašreizējās, saka DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kad jāatdod

Latvijai līdz 2021. gadam jāatdod 3,02 miljardi latu. No tiem:
2,04 miljardi latu - Eiropas Komisijai. Aizdevumu jāsāk atmaksāt 2014. gadā, kad jāatdod 703 miljoni latu, 2015. gadā - 843 miljoni latu. Nākamie 350 miljoni latu jāatdod 2019. gadā, bet 141 miljons latu - 2021. gadā;
774 miljoni latu - Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevuma atmaksa jāsāk 2012. gadā, kad jāatdod nepilni 229 miljoni latu. 2013. gadā fondam jāatmaksā nepilni 343 miljoni latu, 2014. gadā - nepilni 159 miljoni latu, bet 2015. gadā - 44 miljoni latu;
210,8 miljoni latu - Pasaules bankai. Aizdevumu sāks atdot 2015. gadā, piecos gados parāda segšanai novirzot 42,2 miljonus latu ik gadu.
Avots: Valsts kase

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?