Šinšillas nereti jūtas apdraudētas no augšas, tāpēc būri nekādā gadījumā nedrīkst novietot tieši uz grīdas. Guļamistabai jāatrodas pie būra griestiem. Vasarā šinšillas var pārkarst, tāpēc būri ieteicams turēt krēslainā vietā. Temperatūrai telpā jābūt no 18 līdz 24 grādiem. Šinšillas ir nakts dzīvnieki, tāpēc tām jādod iespēja dienā izgulēties.
Nedrīkst palaist garām kādu akūtu šinšillas kaiti. Par slimību var liecināt svara zudums, sakumpis augums, apgrūtināta elpošana, netīrs apmatojums. Liela nozīme šinšillām ir normālai gremošanas trakta darbībai. Sagremošanas un barības normālas uzsūkšanās traucējumi var radīt būtisku veselības stāvokļa pasliktināšanos un pat letālu iznākumu. Samazinātas gremošanas trakta kustības jeb motoriku bieži novēro kā sekundāru problēmu pie citām saslimšanām, piemēram, toksēmijas (asins saindēšanās), zobu problēmām, disbakteriozes (zarnu mikrofloras traucējumi). Samazinātu zarnu motoriku šinšillām var izsaukt arī stress, kustību trūkums, sāpes, atūdeņošanās. Visbiežākais zarnu motorikas zuduma cēlonis šinšillām ir trūcīga barošana, šķiedrvielu trūkums. Pie zarnu motorikas zuduma šinšillām novēro apetītes trūkumu, zobu griešanu, sāpīgu vēderu, atūdeņošanos. Ārstēšanā svarīga nozīme ir pareizas diētas izvēlei, šķīduma terapijai un medikamentiem, kas stimulē zarnu motoriku.
Pastiprinātu zarnu motoriku, kas visbiežāk novērojama kā diareja (caureja), šinšillām izraisa nepiemērota barošana - sapelējis siens, pārbarošana ar svaigu, ogļhidrātiem pārbagātu barību. Viens no cēloņiem var būt arī stress vai pēkšņa barības maiņa.
Ja šinšillām ilgāku laiku ir caureja un pastiprināta zarnu motorika, kā sekas var izveidoties taisnās zarnas izkritums. Ja tas ir noticis, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta, kamēr taisnā zarna nav traumatizēta vai tajā nav izveidojušies apasiņošanas traucējumi. Taisno zarnu ķirurģiski novieto tās normālajā anatomiskajā stāvoklī un ar šuvju palīdzību nofiksē.
Ja šinšillām ir stress vai uzvedības problēmas, tās var pastiprināti košļāt un grauzt savu kažoku. Šādā gadījumā gremošanas traktā veidojas spalvu kamoli. Tie var pilnībā nosprostot gremošanas traktu. Klīniskās pazīmes - apetītes zudums un letarģija, samazināts fekāliju daudzums vai vispār to neesamība. Diagnozi precīzi var noteikt, veicot rentgenogrammu ar kontrastvielu ievadīšanu. Ārstēšanā izmanto šķīdumu terapiju, zarnu motorikas stimulējošus līdzekļus, diētu ar augstu šķiedrvielu saturu, bet ir gadījumi, ka spalvu kamoli jāizņem ķirurģiski.
*Rīgas Zooloģiskā dārza veterinārās ambulances veterinārārste