Literatūras nozares žūrija savas izvēles pamatojumā teic, ka prēmiju piešķīrusi rakstniekam, kurš savā daiļradē «halucinējošā reālismā saplūdina pasakas, vēsturi un mūsdienas».
Mo Jaņs (īstajā vārdā Guaņs Moje) ir dzimis 1955. gadā un uzaudzis Gaomi Šaņdunas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos. Līdz tam strādājis lauksaimniecībā, vēlāk fabrikā. Mo Jaņs 1976. gadā pievienojās Tautas atbrīvošanas armijai un šajā laikā sāka studēt literatūru un rakstīt. Pirmais nozīmīgais darbs Touming de hong luobo tapis 1986. gadā, franciski izdots 1993. gadā. Mo Jaņs ir vairāku romānu, stāstu, eseju, kas vēstī par dažādām tēmām, autors.
Daiļradē Mo Jaņs pievēršas savai jaunekļa pieredzei un dzīvei dzimtās provinces apkārtnē. Piemēram, romāns Hong gaoliang jiazu (1987. gads, angļu valodā izdots 1993. gadā ar nosaukumu English Red Sorghum), kas sastāv no pieciem stāstiem, atklāj vairākas vētrainas pērnā gadsimta desmitgades Gaomi, aprakstot bandītu kultūru, Japānas okupāciju un skarbos apstākļus, kādus pārcietuši nabadzīgie fermu strādnieki. 1987. gadā literārais darbs tika uzņemts filmā Red Sorghum, kuras režisors ir Džans Jimou. Viņa romāns Tiantang suantai zhi ge (1988. gads, angliski The Garlic Ballads, 1995. gads) un satīriskais Jiuduo (1992. gads, angliski The Republic of Wine, 2000. gads) tika vērtēts graujoši autora asās kritikas dēļ, kas veltīta mūsdienu Ķīnas sabiedrībai.
Saplūdinot fantāziju un realitāti, vēsturisko un sociālo perspektīvu, Mo Jaņs ir radījis pasauli, kas savā komplicētībā ir tuva Viljama Folknera un Gabriela Garsijas Markesa darbiem, tajā pašā laikā atrodot savu izejas punktu senajā Ķīnas literatūrā un mutvārdu tradīcijās. Par spīti sabiedrību asi kritizējošiem darbiem, Mo Jaņs tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūsdienu rakstniekiem Ķīnā.
Šogad kopumā uz Nobela prēmiju literatūrā kandidēja 46 rakstnieki un dzejnieki. Kopš 1901. gada, kad sāka piešķirt Nobela prēmiju, to ir saņēmuši 108 literāti. Pirmo prēmiju 1901. gadā saņēma franču rakstnieks Silī Pridoms (1839-1907), pērn par laureātu kļuva 1931. gadā dzimušas zviedru dzejnieks Tomass Transtremers, kurš savulaik ir uzturējis draudzīgu saikni arī ar latviešu literātiem, jo īpaši Vizmu Belševicu.
Zviedru fiziķis Alfreds Nobels 1896. gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmiju par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968. gadā radīja Zviedrijas Centrālā banka. Nodibinot savā vārdā nosaukto prēmiju, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.