Vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka atstāšana opozīcijā un mēģinājums pret to apvienot deputātus no vairākiem sarakstiem, kas ieguvuši pa vienai vai divām vietām, nesola konstruktīvu darbu, un no tā cieš iedzīvotāji. Iespaidu atstāj arī tas, ka saraksti komplektēti no cilvēkiem, kuri iepriekš nav strādājuši kopā un nav partiju biedri, reizēm cits citu pat nepazīstot. Deputātiem nereti ir arī atšķirīgs kompetences līmenis un dažādās intereses. To visu tagad var ieraudzīt Ādažos, bet - ne tikai tur. Pagājušajā gadā Diena līdzīgu situāciju novēroja arī Līgatnes, Durbes un Dundagas novados, kur joprojām lēmumu pieņemšanu izšķir viena balss, bet pašvaldību vadītāju nomaiņa netiek plānota.
Sprindžuku palūdza
Bijušais Ādažu priekšsēdis M. Sprindžuks bija Tautas partijā, bet nekad - Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS). Arī pārējie divi no ZZS Ādažu domē ievēlētie deputāti nav ZZS biedri. M. Sprindžuku startēt palūgusi laba paziņa no ZZS, kura vada citu pašvaldību. Viņš ir ādažnieks, bet pēdējos gados maz tur uzturējies un bieži atradies komandējumos ārzemēs. Arī pēc pašvaldību vēlēšanām M. Sprindžuks nebija Latvijā un koalīcijas veidošanā nepiedalījās. Viņam šķita, ka pareizāk būtu bijis veidot koalīciju ar Reģionu aliansi (RA), kas uzvarēja vēlēšanās un ieguva sešas vietas. ZZS bija trīs mandāti, Vienotībai un Saskaņas centram - pa diviem, bet Nacionālajai apvienība VL-TB/LNNK (NA) un Sadarbībai - pa vienam.
«Jūtot, ka Reģionu alianse grib paņemt mazos sarakstus, mūsējie nolēma viņus apsteigt. Kad atgriezos Latvijā, man priekšā pie galda jau sēdēja koalīcija, kurā divas trešdaļas nemaz nepazinu,» atceras M. Sprindžuks. Sanākušie lūguši viņu kļūt par priekšsēdi, kam piekritis. Ādažos ilgus gadus valdījusi RA, un pārmaiņas varēja vēlēties. Tikai tad, kad sācis strādāt, M. Sprindžuks sapratis, cik dažāda izpratne par valsts pārvaldi ir viņa komandas cilvēkiem. Reizēm šķitis, ka «lēmumi tiek pieņemti kaut kur remontdarbnīcās», bet mēram liek tos izpildīt, kam viņš nav bijis gatavs. M. Sprindžuks mēģinājis «izvilkt līdz budžeta pieņemšanai», vienlaikus sācis sarunas ar RA. Līdzko savējie to uzzinājuši, tā noorganizējuši priekšsēža nomaiņu.
Dienā, kad Ādažos mainījās vadība, bijušais mērs medijiem stāstīja par kolēģu interesēm iepirkumos, bet politiķa oponenti norādīja uz M. Sprindžuka interesēm saistībā ar viņam piederošajiem īpašumiem. RA vietējais līderis Juris Krūze uzskata, ka žurnālistiem tika stāstītas puspatiesības gan no vienas, gan otras puses, jo notikušā svarīgs iemesls ir uzvarējušā saraksta atstāšana opozīcijā, koalīcijā apvienojot astoņus deputātus no piecām partijām ar ļoti atšķirīgām interesēm un ideoloģiju. Tagad bijušais Ādažu domes priekšsēdētājs ir kopā ar RA opozīcijā, bet domē visu izšķir viena balss. Tikmēr NA valde uz abpusējas vienošanās pamata pirmdien no savu biedru rindām izslēdza deputāti Adriju Keišu, kura Ādažos sadarbojas ar Saskaņas centru vienā koalīcijā, kas partijas biedriem pašvaldībās ir liegts. Šī arī ir izšķirošā balss.
Viss palicis pa vecam
Sazinoties ar Durbes, Dundagas un Līgatnes novadu deputātiem, redzams, ka situācija nav daudz mainījusies un strīdi turpinās. Durbes novadā opozīcijā palika bijušais mērs Andrejs Radzevičs, kura apvienība ar četrām vietām uzvarēja. Pret viņu apvienojās pieci deputāti no četriem citiem sarakstiem. «Koalīcija vēl turas kopā. Ja nokritīs, tad tikai pārkāpumu dēļ,» sacīja A. Radzevičs, kurš ir bijis arī pašvaldību ministrs. Viņš piebilda: «Es kolekcionēju priekšsēdētāja pārkāpumus un tad par tiem informēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.» No vienas puses - vērīga opozīcija ir pozitīvi vērtējama, bet, no otras,- cik racionāla ir sūdzību rakstīšana. A. Radzevičs atbildēja, ka priekšsēdis Jānis Ruško pats viņam ieteicis - ja ar kaut ko neesot mierā, varot iet sūdzēties. Opozīcijai ir šaubas gan par iepirkuma procedūras ievērošanu, gan sēžu protokolu precizitāti. Arī pašvaldības budžetu A. Radzevičs neesot ļāvis tik viegli izlaist cauri.
Dundagā uzvarētāji tika pie varas, bet domē četri no pieciem deputātiem bijuši šīs pašvaldības vadītāji, un arī te sūdzību rakstīšana sit augstu vilni. Domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) atzīst, ka daudz laika aizņemot atbilžu sagatavošana dažādām iestādēm, kā arī pārbaudītāju un kontrolētāju uzņemšana. «Katrs, kurš bijis pašvaldības vadītājs, savu modeli uzskata par labāko,» skaidro G. Laicāns, te saredzot arī personiskās ambīcijas. Budžets Dundagā ir pieņemts, bet tikai ar piecām balsīm. Līdzko viens deputāts nevar ierasties, tā vairākuma nav.
Tā notika Līgatnes novadā, kur budžetu nepieņēma, jo balsis sadalījās uz pusēm. Tiesa, par to nobalsoja viens no opozīcijas, bet viens no koalīcijas atturējās. Ne visiem deputātiem ir pietiekamas zināšanas, lai saprastu budžetu. Kādā vietā deputāti atzinuši, ka nevarot balsot par to, no kā nekā nesaprotot. Bijušais Līgatnes mērs Ainārs Šteins (Vienotība), kurš pēc uzvaras vēlēšanās arī ir opozīcijā, Dienai teica, ka budžets nav saskaņots ar attīstības plānu. Priekšsēdis Guntars Pīpkalējs savukārt nevēlas budžetā ielikt summas, kurām nav seguma, un dzīvot uz parāda, jo vēl neesot zināms no Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums. G. Pīpkalējs atzīst, ka lauku pašvaldībās ar deviņiem deputātiem visiem vajadzētu kopā sēdēt pie galda un šāda situācija nav laba. Tiesa, pēc vēlēšanām Līgatnē pārējie deputāti negribēja strādāt uzvarētāju līdera A. Šteina vadībā, un tāpēc šāda situācija radās.
Pēc cīņām saticīgi
Varbūt šo pašvaldību deputātiem būtu lietderīgi doties pieredzes apmaiņā uz Saldus novadu, kur iepriekšējā sasaukumā bija līdzīga aina. Tagad koalīcijā ir iesaistīta agrākā opozīcija, kurā bija arī Didzis Konuševskis (Vienotība) - viņš ir priekšsēdes Indras Rassas (Reģionu alianse) vietnieks.
«Mēs dzīvojam saticīgi. Arī budžetu dome pieņēma vienbalsīgi,» teic D. Konuševskis, norādot, ka deputāti respektēja vēlētāju gribu - uzvarētāju pārstāve vada domi.