V. Putins, kurš martā trešo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu, maija beigās ieradās vizītē Vācijā, tādēļ J. Gaukam vajadzēja viņu uzņemt savā rezidencē Berlīnē. Pēc tikšanās izplatītajos fotoattēlos bija redzams, ka abi politiķi izturas diezgan formāli, nemēģinot radīt iespaidu, ka cenšas būt draudzīgi. Izdevums apstiprina, ka tikšanās laikā gaisotne bijusi elektrizēta, jo J. Gauks esot runājis par likuma varas trūkumiem Krievijā. Saprotams, ka V. Putins par to nav bijis sajūsmā.
Kopš tās reizes Vācijas un Krievijas prezidenti nav tikušies. J. Gaukam jūnijā vajadzēja doties uz Maskavu, lai, klātesot V. Putinam, atklātu Vācijas kultūras gadu Krievijā. Tomēr beigu beigās J. Gauks Maskavā neieradās. Der Spiegel rīcībā esot pierādījumi, kas liek secināt, ka Vācijas kolēģa neierašanos «noorganizēja» V. Putins, kurš esot gribējis, lai J. Gauka vietā ierastos Vācijas kanclere Angela Merkele. Vācijas prezidenta administrācijas pārstāvji izdevumam stāstījuši, ka brauciens atcelts, jo viņu izvēlētajā J. Gauka vizītes laikā V. Putinam vajadzēja atrasties ārvalstīs. Krievijas puse šādu versiju noliedzot.
Vācijas sabiedrībā ļoti populārais J. Gauks savulaik bija līderis kustībai, kas iestājās par cilvēktiesībām komunistiskajā Austrumvācijā un sekmēja Berlīnes mūra krišanu. Tādējādi ir saprotama viņa nepatika pret bijušo Valsts drošības komitejas virsnieku V. Putinu, kurš astoņdesmitajos gados strādāja tieši Austrumvācijā.
Neilgi pirms apstiprināšanas par prezidentu J. Gauks tikās ar Zaļo partijas politiķiem. Uz viņu jautājumu, ko viņš darītu, ja vajadzētu tikties ar tādiem ārvalstu pārstāvjiem kā V. Putins, J. Gauks atbildējis: «Tas bija visļaunākais jautājums, kādu jūs man varējāt uzdot.»