Savu pētnieka interešu dēļ es arī strādāju mežā, un man par to ir viedoklis. Skaidrs, ka man ar J. Jansonu nav «vienādi plata pieeja pie galda» (faktiem), un piekrītu arī tam, ka «es no meža maz ko saprotu», jo man nav pareizas izglītības. Bet esmu ticies ar daudziem mežkopjiem, kam ir gan pareiza izglītība, gan pieredze. Mēs runājamies, un no viņu jautājumiem man šķiet, ka daudz ko nesaprot arī viņi. No savas pieredzes es zinu, ka pētniekam ir jāspēj par savu objektu pateikt vairāk, nekā redz citi. Nevis pateikt, «ka» kaut kas notiek, bet atbildēt, «kāpēc» kaut kas notiek. Galu galā, kad esam saslimuši, to mēs zinām paši, bet pie ārsta ejam, lai uzzinātu, kā ārstēties.
Īsuma labad pieskaršos tikai vienam no raksta piemēriem - par eglēm. To, ka daļa egļu ir trupējušas, varētu būt pamanījis katrs, kam ar tām bijusi darīšana. Tam, vai tādu ir tieši 23-25%, ir maza nozīme - visas nav, arī veselas visas nav. Tad nu «dakteris Jansons» varētu nevis atzīt, ka «jūs esat slims, dariet kaut ko!», bet ieteikt, ko un kāpēc darīt.
Vispirms, vai no ārpuses var atšķirt, kuri koki ir trupējuši? Ja var, tad kā? Tālāk. Slimību var ārstēt, ja zināms, kas to izraisa. Vai iemesls, kāpēc egles trupē, nevar būt arī tas, ka padomju laikā daudzas tika stādītas, kur nevajag? Cik no tām šodien vēl aug un cik ir veselas? Un - cik naudas kopš tā brīža ir iztērēts bezjēdzīgi? Vēl. Esmu lasījis, ka klimata izmaiņu dēļ «egles areāls atkāpsies uz ziemeļiem». Vai par šo tēmu arī nevajadzēja ko teikt? Es saprotu, kā no Latvijas var aizvākties manis pētītie melnie stārķi. Ja nepatiks, tad paši aizlidos. Taču es neesmu redzējis, ka kāda egle varētu pati aiziet. Tās nokaltīs, tās kāds noēdīs u. tml. Ja apstākļi būs nelabvēlīgi, citas egles vairs neaugs. Jansona rekomendāciju - lai varētu izveidot «nākotnes mežu», šis ir jānovāc - var uztvert kā apstiprinājumu šai hipotēzei. Pretruna tomēr ir tā, ka viņš neaicina - novāciet egles un stādiet, piemēram, ozolus, jo skujkoku meži iznīks. Šodienas stādi būs cērtami koki pēc 80, nu, pieļaujot tehnoloģijas brīnumus, pēc 60 gadiem. Taču klimats jau mainās, un kritiskie temperatūras sliekšņi var tikt pārsniegti pēc 30-40 gadiem. Ja ziņas par egļu areāla izmaiņām nav muļķības un ja varbūtība, ka tās jebkad sasniegs ciršanas vecumu, nav zināma vai ir maza, ja tas joprojām nav zināms, kāpēc Latvijā «rekomendē» izcirtumus apmežot ar egli? Tad, kad tagad trupējušās egles stādīja, tērējām «krievu naudu», ko neviens neskaitīja. Vai arī tagad darām tāpat?
Daudz sanāca jautājumu par vienām eglēm... Muļķis tos varot uzdot vairāk nekā 100 gudro atbildēt. Bet varbūt nav dumju jautājumu, tikai nekompetenti atbildētāji? Latvijā notiekošajam pētījumu grantu konkursam 2013.-2016. g. J. Jansons kā projekta vadītājs neder, jo viņam nav prasībām atbilstošu zinātnisku publikāciju. Tas gan nav nekas jauns. Arī PSKP laikos no direktoriem neprasīja zināšanas, tikai lojalitāti pret partiju. Partiju tagad ir daudz un lojalitāti pret tām neviens vairs neprasa (jeb tomēr?), taču sena krogus patiesība vēsta - kas maksā, tas pasūta mūziku. Vai stāsts par to, no kā mums ir vai nav jābaidās, neizklausās pēc «māksleniek, uzspēlē šo»? Bet maksātājam egļu lietā varbūt rūp tikai tas, lai ir «zinātnisks pamats» stādu noietam, piemēram, LVM stādaudzētavās, un lai nāk nauda šodien un šeit...
Kad papīrfabrikas epopejas laikā liela diskutētāju grupa apmeklēja Ozolsalā vienu sen stādītu kultūru, vietējais mežsargs uzdeva man jautājumu. Uz kāda pamata meža zinātnieki apgalvo, ka koptais mežs būs labāks, nekā dabiski audzis? Vēl neviena tā koptā kultūra ciršanas vecumu nav sasniegusi? Un kas atbildēs, ja prognozes būs nepareizas? ... Es nevarēju atbildēt. Bet es gribu vienu pats uzdot. Kā meža zinātne grasās īstenot augšanas intensificēšanu? Vai Jansons pats rakstīs Saulei rīkojumu, lai tā spīd vairāk un lai hlorofils ražo ātrāk? Varbūt meža zinātnes rīkotājs J. Jansons var atbildēt gan Ozolsalas mežsargam, gan man, gan citiem, kam tas interesē? *Latvijas Universitātes pētnieks, Dr. biol.