«Mēs jūtam spiedienu no citu skolēnu vecākiem un šajā gadījumā nevaram viena indivīda intereses vērtēt augstāk par sabiedrības interesēm,» Dienai norādīja domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (Vienotība), kurš uzsvēra, ka domes rīcībā bijis pietiekami daudz informācijas, lai lēmumu pieņemtu, pirms zēna vainu pierādījusi policija. Viņš uzskata, ka šāds lēmums atbilst likumam: «Jā, vecākiem ir tiesības izvēlēties jebkuru skolu, bet savas pašvaldības teritorijā, savukārt atstādināmais bērns mūsu novadā nedzīvo.»
Izglītības likums gan nenosaka, ka pamatizglītības iegūšanas vieta jāizvēlas dzīvesvietas teritorijā, un šāds pašvaldības domes lēmums ir pretrunā arī ar Ministru kabineta noteikumiem un Satversmi.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ārkārtas sēdē vakar centās apzināt bērnu vardarbības cēloņus skolās. Pušu pārstāvji diskusijā secināja, ka tie ir vairāki: vardarbību kurinošs mediju saturs, audzinošu pasākumu trūkums, speciālistu neiesaistīšana, virkne «nedzīvu» normatīvo aktu, vecāku nesadarbošanās ar skolām. Taču problēmu risinājums būs tikai tādā gadījumā, ja Labklājības ministrija izveidos bērnu vardarbības novēršanas darba grupu, kuras nepieciešamība vēl tiekot vērtēta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) apliecināja, ka deputāti šādā gadījumā būs gatavi sadarboties, virzot izmaiņas likumdošanā.
Sēdē vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība palielināt mērķdotācijas sociālo pedagogu, psihologu un skolotāju palīgu algošanai, bet Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga bija neizpratnē par šādu pieeju problēmas risināšanai: «Vai tiešām visur vienmēr vajadzīga nauda? Vai bez tās nevar cilvēciski atrisināt bērnu grūstīšanos vai rupju lamāšanos?»
Pret to iebilda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes vietniece Aija Melle, kura norādīja, ka bez atbalsta personāla skolotāji bieži vien dzīvo kā uz pulvera mucas. Savukārt I. Druviete pauda viedokli, ka viens no galvenajiem vardarbības problēmu cēloņiem meklējams antisociālās ģimenēs, kurās tiek domāts tikai par sava bērna aizstāvēšanu, pārējo intereses neņemot vērā.
Kā viens no risinājumiem atzinīgi tika novērtēts Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas Initas Juhņēvičas priekšlikums izstrādāt daļēji standartizētus skolu iekšējās kārtības noteikumus, kurus katra mācību iestāde varētu papildināt atbilstoši savai specifikai. Līdz šim iekšējo kārtības noteikumu izstrāde ir bijusi pašu skolu ziņā.
Komisijas locekļi un uzaicinātie speciālisti bija vienisprātis, ka lielāka uzmanība jāpievērš vardarbības profilakses pasākumiem, izglītojot skolu personālu un veicinot pušu sadarbību.