J. Birģelis neatklāja, cik LVM ir gatava maksāt par vienu LF akciju, jo tas esot komercnoslēpums. «Ja paziņošu cenu, tad tas var izjaukt visu darījumu,» noteica ZM pārstāvis. Viņš atzina, ka LVM vēlas pirkt desmit akcijas, jo tik daudz piedāvājuši pārdot divi līdzšinējie akcionāri. Viņi ar savu piedāvājumu LVM vērsās decembra sākumā - aptuveni mēnesi pēc tam, kad LVM publiskajā telpā bija izteikusi gatavību pirkt LF akcijas, ja šāds piedāvājums tiktu izteikts. Valsts mežu apsaimniekotāja vadītājs Roberts Strīpnieks novembra pirmajā pusē paziņoja, ka LVM nevar stāvēt malā brīdī, kad sācies karš par LF akcijām un nav skaidri potenciālā akciju pircēja konkurējošā Krievijas saplākšņa ražotāja Sveza plāni par LF turpmāko attīstību.
Kā zināms, Krievijas Sveza oktobra vidū publiskajā telpā nāca klajā ar piedāvājumu atpirkt LF akcijas par nominālvērtību. Proti, par vienu parasto LF vārda akciju ar balsstiesībām maksāt 10 000 latu, bet akciju ar balsstiesību ierobežojumiem - 1000 latu. Eksperti un arī LF akcionāri Svezas piedāvāto cenu par LF akciju vērtēja kā zemu, bet Krievijas kompānijas mēģinājumi kļūt par LF akcionāru raksturoti kā agresīvi un pat naidīgi. Sveza decembra sākumā paziņoja, ka tā tuvākajā laikā nāks klajā ar jaunu piedāvājumu LF akcionāriem. Pagaidām tas nav noticis un nav zināms, kad tas varētu notikt. Svezas birojā Krievijā Dienai noteica, ka ar kompānijas vadību varēs sazināties jaunnedēļ pēc svētku atvaļinājuma.
Pēc LF privatizācijas, kad kompānijas akcijas pamatā ieguva darbinieki, uzņēmumam ir visai sadrumstalots īpašnieku loks. LF ir vairāk nekā 400 akcionāru, kopējais kompānijas akciju skaits pārsniedz 7000. Lai kāds no akcionāriem varētu pārdot savas akcijas, viņam vispirms ir jāpiedāvā tās citiem akcionāriem. Ja neviens neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad akcijas drīkst pārdot interesentam no ārpuses. Tā tas notiks arī LVM iecerētajā akciju pirkšanas darījumā. Grupiņa LF akcionāru, kam ir interese palielināt savu daļu kompānijā, varētu izmantot savas pirmpirkuma tiesības, Dienai teica LF akcionārs Armands Apfelbaums, tomēr norādīja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no piedāvātās cenas.
«Es ceru, ka darījums izdosies,» noteica ZM pārstāvis un norādīja, ka valsts, netieši kļūstot par kompānijas līdzīpašnieku, iegūtu akciju pirmpirkuma tiesības un tādējādi arī iespēju sekot, lai par LF līdzīpašnieku nekļūtu Sveza. Ekonomists Ģirts Rungainis Dienai norādīja: ja arī valstij tagad neizdotos kļūt par LF akcionāru, valdības lēmums iesaistīties kompānijā jau vien būtu nozīmīgs solis ekonomikai stratēģiski svarīga uzņēmuma un tā ilgtermiņa interešu aizstāvībā. Kokrūpniecības nozares kopējais eksports pērn bija 900 miljoni latu, no tiem ap 10% nodrošināja LF, kas nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku.