Toties, ja Valentīndienā man uz telefonu atsūtīs kādu Ziedoņa dzejoli, to gan izlasīšu. Un vispār - par šo tematu vajadzētu runāt kungiem, tāpēc uzjautāju kādam vienpatnim, ko viņš par šiem svētkiem domā: «Vai tad nevar būt mīļš arī citā dienā?» Jautāju nākamajam: «Nekļūsti smieklīga. Kāda vēl svinēšana.» Trešais, kuram ir draudzene: «Nopirkšu vīnu. Bet vīnu mēs tāpat dzeram vakaros.» Nu ko - mēģināju tematam pieiet no citas puses, aptaujājoties pārdevējām pāris aptiekās un veikalos, kā izjūt Valentīndienu. _Rafaello_ pērkot, puķes pērkot. Aptiekā apgalvoja, ka prezervartīvi izķerti netiek, ja nu kāds pusaudzis ākstoties nopērk. Lielākoties vīrieši šo preci iegādājoties lielveikalos. Atkal neuzzināju neko tādu, kas mani mudinātu tematu izvērst. Par laimi, piezvanīja tētis un apjautājās, kas jādara Sveču un Pelnu dienā. Sāku internetā pētīt ticējumus. Jēzus, cik lieliski svinamas dienas ir februārī! Lūk, Sveču dienā jālej sveces un nedrīkst kustināt salmus, lai vējš vasarā labību neizputinātu. To nevarēju izpildīt, tāpēc meklēju pēc kāda mūsdienīgāka ticējuma. M.Rumpe Tirzā pierakstījusi šādu: «Sveču dienā jādzer alus, tad būs skaists cilvēks.» Tā kā alu nedzeru, turpināju meklēt un uzdūros šim ārprātam: «Kas grib iegūt skaistumu, tam Sveču dienā priekš saules lēkta jādzer šņabis. Bērniem lēja šņabi mutē, lai tie būtu skaisti un stipri. /H. Riekstiņš/. Arī to es nespēju. Vienīgais, kas šķita pieņemams - Sveču dienā ir jāsmejas. To godam veicu: satiku trīs jautrus cilvēkus. Labs pasākums taču atkarīgs tikai no cilvēkiem, ne datuma un tradīcijām. Sliktā kompānijā pat līgošana ir nekāda.
Man plānā ir svinēt Pelnu dienu. Tā ir februāra beigās, pēc Meteņiem. Savulaik skolā šajā dienā kārām pelnu kulītes, un tas bija lielāks azarts nekā lasīt Amora pasta vēstules. Šogad mēģināšu svinēt neiedziļinoties, cik šajos svētkos ir pagāniskā, cik kristīgā. Jo Pelnu dienai ir jautri ticējumi arī tad, ja tiem netic. Varētu aizbraukt uz laukiem un izdarīt labu darbu - izgrābt no krāsnīm pelnus un izkaisīt dārzā, lai vasarā spradži nemetas. Rīgā varētu aplūkot savu mazdārziņu un uzrīkot tur pikniku. Savulaik Pelnu dienā puiši esot cīkstējušies, vilkdamies pirkstiem, un metuši šautriņas. Nav slikta nodarbe! Un šis ticējums arī nav peļams: «Pelnu dienā tāli jābrauc, tad augšot gaŗi lini. Parasti brauc uz Biržu krogu apslacināt linus. /O. Darbiņš, Birži./#
Jauna Privātās dzīves diskusija
Valentīndiena. Ievazāti vai svinami svētki?
Latviešu tradīcijās Valentīna dienas nav. Tādēļ daļa cilvēku šos «ievazātos, komercializētos citas kultūras svētkus»neatzīst un nesvin principā. Jo mīlestībā varot atzīties katru dienu, nevis kampaņveidā vienā dienā. Savukārt citi uzskata - mīlestības nekad nevar būt par daudz. Turklāt latviešu kalendārā, kur pārsvarā ir mirušo un upuru piemiņas dienas, vieni priecīgi svētki nāk tikai par labu. Kā domājat jūs? Vai Valentīndiena ir piemērota, lai atzītos mīlestībā?