Ar šādiem secinājumiem nupat nācis klajā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts savā pētījumā, kur arī norādīti virzieni, kas valdībai būtu jādara, lai valsts dividendēs no saviem uzņēmumiem saņemtu maksimāli daudz naudas. Atšķirībā no Lietuvas, kur palīdzīgu roku uzņēmumu saimniecības sakārtošanai iecerēts meklēt pie privātajiem, pārdodot daļu akciju un tādējādi iesaistot privātos kompāniju darbā, Latvija ar savējās sakārtošanu patlaban vēlas tikt galā pati. Lai izstrādātu politiku labākai uzņēmumu pārvaldei, pēc premjera Valda Dombrovska (JL) ierosinājuma tiks izveidota starpministriju darba grupa.
Pusmiljards uzreiz
Salīdzinot ar līdzvērtīgu uzņēmumu darbības rezultātiem Eiropā, institūta eksperti secinājuši, ka Latvijas transporta un enerģētikā strādājošajiem uzņēmumiem peļņa, līdz ar to valstij maksātās dividendes ik gadu varētu būt lielākas. Savukārt telekomunikāciju un mežsaimniecībā, kur valstij pieder vien Latvijas valsts meži (LVM), strādājošajiem ienesīguma rādītāji ir salīdzinoši labi. «Latvijas valsts meži pat ir īsta zvaigzne, ja skatās līdzvērtīgus uzņēmumus Lietuvā, arī Skandināvijā,» Dienai teica viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Krūtainis. Tiesa, ja LVM būtu iespēja lēti aizņemties lielas naudas summas, ko tas šobrīd nevar nodrošinājuma trūkuma dēļ (meži ir reģistrēti uz Zemkopības ministrijas vārda), tad valstij būtu iespēja vienreizējās dividendēs no uzņēmuma dabūt pāris simtus miljonu latu. Tik lielus ieņēmumus varētu gūt, ja tiktu pārstrukturizēts kapitāls, proti, pašu kapitālu vairāk aizstājot ar aizņemtajiem resursiem, kas parasti izmaksā lētāk, Dienai teica pētījuma vadītājs Indars Aščuks. Viņš atzina, ka ekspertus pētījuma gaitā pārsteidzis, ka Latvijas valsts uzņēmumi salīdzinājumā ar līdzvērtīgām kompānijām Eiropā maz izmanto aizņemto naudu un vairāk operē ar pašu līdzekļiem. Ja to īpatsvaru mazinātu, iespēja gūt vienreizējas dividendes būtu no visu lielo nozaru uzņēmumiem. Kopumā šādi valsts varētu gūt gandrīz 500 miljonus latu. Šis process, kā norāda pētījuma autori, gan būtu visai sarežģīts un laikietilpīgs.
Jādara nekavējoties
Lai valsts budžetā no saviem uzņēmumiem ik gadu dividendēs varētu iekasēt iespējami vairāk naudu, ir jāuzlabo uzņēmumu pārvalde. Visi valsts uzņēmumi, līdzīgi kā tas ir Somijā un Zviedrijā, būtu jāpārrauga centralizēti - vienai profesionālai iestādei. Ne tā kā tagad, kad uzņēmumi ir dažādu nozaru ministriju pārziņā, noteica I. Aščuks. «Nav neviena, kas pārzina visu laiku un redz kopējo bildi.» Arī pašu uzņēmumu vadībā būtu jāstrādā profesionāļiem, ar politiku nesaistītiem cilvēkiem. Viņu atalgojumam jābūt motivējošam, sasaistītam ar mērķiem, piemēram, finansiāliem, jānodrošina uzņēmumu caurspīdīgums. «Valdība kā galvenais akcionārs līdz šim nekādā veidā nav definējis politiku, kā tas pārvalda savus uzņēmumus, kā uzstāda mērķus, kas ir jāsasniedz, kādai jābūt atdevei no aktīviem. Valdība būtībā nav pārvaldījusi savus uzņēmumus, tādēļ pievērsties šim lielajam sektoram ir neatliekams uzdevums,» izteikusies valsts kontroliere Inguna Sudraba. Arī I. Aščuks uzskata, ka darbs jāsāk nekavējoties, jo rezultātu varēs gaidīt pēc dažiem gadiem. Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā un privātā kapitāla iepludināšana kompānijās, kādu ceļu savu valsts uzņēmumu darbības uzlabošanai vēlas iet Lietuva, ir viens no veidiem, kā uzlabot uzņēmumu pārvaldību, teica I. Aščuks, norādot, ka privātie tomēr strādā efektīvāk. Kā zināms, par iespēju daļu Latvenergo akciju kotēt biržā izteikusies apvienība Par labu Latviju! I. Aščuks gan šaubās, vai par emitētajām akcijām patlaban varētu gūt maksimāli augstu cenu. «Taču jāņem vērā arī tas, ka, lai sagatavotos biržai, ir nepieciešami deviņi mēneši, pat gads.»