Par spīti rietumvalstu aicinājumiem, Ķīna jau gadiem ilgi mākslīgi notur zemāku juaņa cenu, tādējādi ražojot lētākas preces un izkonkurējot sāncenšus. Tā kā ekonomiskā krīze krietni paplucinājusi cilvēku makus, cena nereti kļūst par svarīgāko kritēriju. Tādēļ arī citi sasparojušies konkurētspējas stiprināšanai un spiež savas naudas vērtību lejup.
Japāņi septembrī «piedrukāja» jēnas aptuveni 20 miljardu ASV dolāru apmērā, pirmo reizi sešu gadu laikā iejaucoties valūtas tirgū. Brazīlija, Dienvidkoreja un Singapūra izmanto «partizānu taktiku» dubultojot nodokļus ieplūstošajam kapitālam, lai neļautu pašu valūtai kļūt spēcīgākai. Arī ASV dolāra kursa acīmredzamā krišanās raisa aizdomas, ka ar to notiek manipulācijas.
ASV finanšu ministrs Tims Geitners masu medijiem paziņoja, ka saspīlējumu naudas pasaulē nevar dēvēt par karu. Citās domās ir Brazīlijas finanšu ministrs Gvido Mantega, kurš septembrī publiski izteicās, ka «izcēlies starptautisks valūtas karš», ziņo aģentūra AP.
Pēdējā batālija naudas frontē notika pagājušā gadsimta 30. gados. Toreiz devalvācijas cīņas pasliktināja globālo ekonomisko situāciju un noveda pie muitas tarifu paaugstināšanas, kas savukārt būtiski nobremzēja starptautisko tirdzniecību. «Šodienas notikumi signalizē, ka tirdzniecības kari nav aiz kalniem, īpaši tad, ja ASV Centrālā banka novembrī nolems papildināt kasi ar jauniem dolāriem,» mācīties no pagātnes kļūdām un tās neatkārtot pasaules līderus mudina Oregonas Universitātes ekonomists Marks Tomā. Viņš CNN portālam prognozē, ka apzināta lielo valūtu devalvācija var ierosināt nekontrolējamus procesus, kas «aizsūtīs» vairākas valūtas pa «satraucošu ceļu lejup». Tātad pasākumi, kas tiek īstenoti, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ilgtermiņā var tai kaitēt. Sliktākajā gadījumā ārējās tirdzniecības apjomi un ārvalstu investīcijas samazināsies, bet valūtas vērtības krišanās mudinās cilvēkus ieguldīt to «stabilākās» lietās, piemēram, elektroprecēs, mēbelēs, nekustamajā īpašumā, šajās jomās veicinot cenu kāpumu.
«Rupji sakot, ASV grib vispirms uzpūst visu pasauli, lai pēc tam tai izlaistu gaisu,» Vašingtonas plānus tēlaini apraksta Financial Times analītiķis Martins Volfs, «ASV jāuzvar, jo tai ir nebeidzami munīcijas krājumi - Federālo rezervju spējai drukāt dolārus nav robežu. Atliek vienoties tikai par noteikumiem, ar kādiem pasaule padosies.»
Ķīnieši ir apņēmības pilni pretoties ASV. Pekinas Universitātes ekonomists Ipins Huans The Wall Street Journal rakstīja, ka Ķīnas kapitāls ļaus cīnīties ar Vašingtonu: «ASV vienpusēja monetāra iejaukšanās nedarbosies. ASV nevar pārdot dolārus, lai kompensētu Ķīnas intervenci valūtas tirgū, jo nevienam nebūs pa spēkam savākt pietiekami daudz juaņu.»