Iespējams, papildu pamudinājums, daudzuprāt, bezjēdzīgajās vēlēšanās, var būt apziņa, ka tikusi nobruģēta jaunā Latvijas prezidenta vai premjera karjera. Šī sasaukuma laikā vairāki eiroparlamentārieši tikuši pie daudz ietekmīgākiem amatiem pašu mājās. Piemēram, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) un Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs. Iekšlietu ministra amatā stājās arī nīderlandiešu deputāts Kamiels Ērlings. Ne viens vien EP deputāta amata kandidāts no Latvijas ir minēts arī kā potenciālais komisāra amata kandidāts. Arī šis amats, kā parāda budžeta komisāres Daļas Grībauskaites pārliecinošā uzvara nesenajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās, nodrošina sekmīgu tālāko politisko karjeru.
Tiesa, lai kādi argumenti tiktu lietoti, mēģinot pievilināt vēlētājus, ceturtdien notikušās EP vēlēšanas Nīderlandē liecina par zemu apmeklētību. Saskaņā ar neoficiālajiem vēlēšanu rezultātiem savas balsis atdevuši 36,5% balsstiesīgo vēlētāju. Iepriekšējās vēlēšanās gan šis skaitlis nebija īpaši lielāks - 39,1%. Politikas analītiķi jau iepriekš brīdinājuši, ka EP vēlēšanas daudzi var izmantot, lai sodītu savu valstu valdības - gan nepiedaloties vēlēšanās vispār, gan balsojot par opozīciju vai ekstrēmiem politiķiem. Tieši tā saskaņā ar neoficiālajiem vēlēšanu rezultātiem noticis Nīderlandē. Tur 16,9% vēlētāju balsu ieguvusi galēji labējā Brīvības partija.
Vēlēšanas visās ES dalībvalstīs notiek no ceturtdienas līdz svētdienai. Līdz svētdienas vēlam vakaram ir aizliegts izplatīt vēlēšanu rezultātus. Nīderlande izpelnījusies EK nosodījumu, jo neoficiālie rezultāti nonākuši atklātībā.