Šāda vienošanās, kur par neitrālu starpnieku kalpo Valsts probācijas dienests (VPD), kļuvusi par regulāru praksi, un pagājušajā nedēļā dienesta darbinieki, lielākoties skolās, izvērsa informatīvu kampaņu, stāstot par izlīguma priekšrocībām jauniešiem. Kā stāsta VPD, jaunos likumpārkāpējus arī lielākoties iesaista izlīgumā.
Puiši atvainojās
Pērn maijā hokeja čempionātā spēlēja Krievija un Latvija. Tolaik Roberts dzīvoja Lāčplēša ielā, turpat, kur atrodas Igaunijas vēstniecība. Ap pulksten vienpadsmitiem divpadsmitiem viņš dzirdēja troksni uz ielas, ārā ālējās jaunieši. Kādā mirklī iekaucās policijas sirēnas. Tobrīd tam nepievērsis uzmanību, viņš no rīta pirms došanās uz darbu atklāja, ka viņa Škoda Octavia motora pārsegs ir nopēdots un ieliekts. Līdzīgi apskādētas vismaz vēl sešas automašīnas, puikas vienkārši lēkājuši no viena auto uz otru. Roberts vērsās policijā un vainīgos atrada ātri vien.
«Šķiet, ka noķēra vienu, pārējie atnāca paši, «neuzmeta» draugu, kas arī par daudz ko liecina, tātad cilvēki ar sirdsapziņu,» tagad vērtē Roberts. Vaicāts par izlīgšanas morālajiem aspektiem, Roberts atbild, ka ne maza nozīme bijusi atmiņām par saviem pusaudža gadiem, kad visādas delverības izstrādātas, turklāt kriminālsoda zīmogs saglabājas uz visu mūžu, un viņam licies, ka tas ir pārāk liels slogs jaunam, tikko dzīvi sākušam cilvēkam. Izlīguma gaitā Roberts iepazinās gan ar puišiem, gan ar viņu vecākiem: «Izrādījās, ka viņi ir krietni, domājoši un godīgi cilvēki, neko sliktu es nevaru teikt.» Puiši atvainojās un teica, ka apzinās nodarīto. «Katrā ziņā es sapratu, ka šādi izgājieni nav viņu ikdiena,» saka Roberts. Turklāt viņam nekas neesot bijis jādara, tikai aizdzinis auto uz servisu un ar tāmi devies pie apdrošinātājiem. Pēc diviem mēnešiem auto bija kārtībā. Tiesa noteikti vilktos ilgāk.
Viens no puišiem, kas skrēja pāri automašīnām, bija sabiedrībā zināma tēlnieka dēls. Tēvs stāsta, ka viņiem ļoti paveicies, ka izdevies panākt izlīgumu ar visu sabuktēto auto īpašnieku saimniekiem un lieta līdz tiesai nenonāca. Pati izlīguma procedūra bijusi «smagnēja, vajadzēja izrunāties ar katru no cietušajiem, atvainoties». «Toreiz mūsu hokeja komanda zaudēja, un tas izraisīja jauniešos pārāk spēcīgas emocijas,» atceras tēvs. Viņam ar dēlu (toreiz 17 gadu vecu) pēc notikušā mājās bijušas nopietnas pārrunas. «Kas padarīts, to nenoslēpsi,» tagad spriež tētis, «tas bija audzinoši ne tikai man, bet arī dēlam.» Puisis atklāj, ka toreiz bijis alkohola reibumā. Konfrontēties ar cietušajiem izlīguma procesā neesot bijis viegli: «Man bija kauns viņiem skatīties acīs, taču probācijas dienesta darbinieki radīja drošības sajūtu.» Dēls piebilst, ka citādi viņam un draugiem pēc tiesas nāktos doties piespiedu darbos vai tapt nosacīti krimināli sodītiem. Katrs no «huligāniem» dabūjis no vecāku maka saņemt aptuveni tūkstoti latu, lai segtu skādi.
Iznāk lētāk
Izlīgumu organizē Valsts probācijas dienests (VPD), nerīkojot neitrālu starpnieku, kas turpmāk kārto izlīguma tiesiskos jautājumus un organizē pušu tikšanās reizes. An-dris Šillers, VPD Rīgas reģiona Izlīguma nodaļas vecākais referents: «Noziegums tiek aplūkots nevis kā likumpārkāpums pret valsti, bet kā konflikts starp sabiedrības locekļiem.» Izlīgums ir bezmaksas, to apstiprina arī Roberts. Viņa gadījumā izdevumus sedza auto apdrošinātāji, summa bijusi ap 300 latiem. Pēc dienesta datiem, viens izlīgums parasti nav dārgāks par 20 latiem atšķirībā no tiesas sēdes, kur summa vidēji ir desmit reižu lielāka.
VPD Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa uzsver: «Īpaša nozīme dalībai izlīguma procesā ir jauniešiem, jo tikšanās ar cietušo ir efektīvs uzvedības korekcijas līdzeklis.» Viņa uzsver, ka 90 procentos gadījumu, kad cietušie pie izlīgšanas galda satiek pāridarītājus, viņi piekrīt izlīgumam. Biežākie noziegumi, par kuriem ierosina izlīgt, ir zādzības, mantas bojāšana, viegli miesas bojājumi un laupīšanas. Izlīgts arī par gadījumu, kad kāds jaunietis mirkļa dusmās gandrīz izmetis pa 10. stāva balkonu sievieti. Viņu apturēja, sievietei - zilumi un traumēta psihe. Juridiski skatoties - slepkavības mēģinājums. Taču pie izlīguma galda sarunājoties, puses vienojās, ka pret jaunekli pretenzijas neizvirzīs.
Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks skaidro, ka prokuratūrā pastāv kriminālprocesa pabeigšanas veids - vienošanās starp apsūdzēto un prokuroru par sodu, balstoties uz tiesu praksi. Vienošanās tiek apstiprināta tiesā. Tas ir izplatīts veids, kā paātrināt iztiesāšanas procesu, taču to nedrīkst jaukt ar izlīgumu, jo VPD organizētajā izlīgumā savstarpēji vienojas cietušais ar pāridarītāju. A. Vasks VPD izlīgumu raksturo kā nesen ieviestu juridisku praksi, par kuru juristu aprindās esot daudz diskusiju un nevienprātības.