Karina Madisone
Eiro ieviešana Igaunijā pagāja samērā gludi, - nedz bankas, nedz uzņēmēji ar būtiskām problēmām nesaskārās. Uzņēmēji, kuri nodarbojas ar eksportu un importu, arī investori atbalstīja eiro ieviešanu, jo tiem nav jāsatraucas par valūtas maiņas atšķirībām, kā arī ir samazinājušies izdevumi par transakciju veikšanu. Ir pazudis valūtas devalvācijas risks. No otras puses, nevar apgalvot, ka pievienošanās eirozonai nesatur nekādus riskus. Vispirms jau tie ir sarežģījumi dalībvalstu ekonomikās, arī eiro kurss attiecībā pret citām valūtām. Pastāv bažas, ka prognozētā Igaunijas ekonomikas izaugsme var tikt piebremzēta dēļ lēnāka izaugsmes citās eirozonas valstīs. Daži saka - nav godīgi, ka vairāki Eiropas Monetārās savienības «vecbiedri» neievēro Māstrihtas kritērijus, kamēr no Igaunijas tas tiek pieprasīts.
Jārunā arī par cenu pieaugumu. Patēriņa cenu indekss šā gada martā pieaudzis par 5,2%, salīdzinot ar pagājušā gada martu, un par 0,8%, salīdzinot ar šā gada februāri. Visvairāk pieaugušas pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas. Dažviet cenu pieaugums noticis dēļ «noapaļošanas uz augšu», piemēram, 300 kronu vērts pakalpojums tagad maksā 20 eiro (pēc oficiālā maiņas kursa būtu jāmaksā 19,2 eiro). Eiro ieviešana gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmējis cenas, jo kaimiņvalstīs novērojams līdzīgs cenu kāpums.
Jāpiemin arī naudas viltošana - pērn janvārī tika identificēti 58 viltotas naudas izmantošanas gadījumi, bet šā gada janvārī tādu gadījumu ir jau 136. Kāds pat bija mēģinājis norēķināties ar 1000 eiro banknoti, lai gan lielākais nomināls ir 500 eiro. Ne visi uzņēmēji ir iegādājušies eiro detektorus, tāpēc liela nomināla banknotes visur nepieņem.