Lietas ietvaros aizturēti vairāk nekā 300 cilvēku. Viņu vidū ir daudzi bijušie militāristi, valsts amatpersonas, tiesneši un žurnālisti. Turcijā notikuši četri militārie apvērsumi, tādēļ daudzi pat neapšauba, ka atsevišķi augsta ranga militāristi varēja būt iesaistīti Ergenekon. Bet pastāv arī bažas, ka AKP lietu izmanto kā aizsegu, lai apklusinātu kritiķus un ierobežotu preses un vārda brīvību.
Iegrožo militāristus
Pagājušajā nedēļā Turcijas policija aizturēja bijušo valsts bruņoto spēku vadītāju Ilkeru Bašbugu, kas ir līdz šim augstākā aizturētā militārpersona sazvērestības lietā. Izmeklētāji apgalvo, ka I. Bašbugs devis saviem padotajiem pavēles izveidot vairākas anonīmas tīmekļa vietnes, kurās publicēta pret valdību vērsta propaganda. Līdz šim par iespējamo saistību ar Ergenekon uz apsūdzēto sola nosēdinātas vairāk nekā 200 aktīvas un atvaļinātas militārpersonas, bet neviena nav tikusi notiesāta.
Turcijas bruņotie spēki, kas ir otri skaitliski lielākie NATO, gadu desmitiem dominējuši valsts politikā, jo pie jebkuras iespējas patrieca valdības, kas tiem nebija pa prātam. Tiek uzskatīts, ka bija izveidojies varas centrs, dēvēts par «dziļo valsti», caur kuru dziļi sekulāri ģenerāļi, tiesneši un citas amatpersonas mēģināja realizēt autoritāru nacionālismu.
AKP ir paziņojusi, ka valsts bruņotie spēki vairs neatrodas virs likuma. Pagājušā gada jūlijā, protestējot pret vairāku desmitu ģenerāļu arestu, no amata atkāpās armijas vadītājs un jūras spēku, armijas un gaisa spēku komandieri.
Daudzuprāt, I. Bašbuga arests varētu būt pagrieziena punkts civilo varasiestāžu centieniem nolikt pie vietas militāristus. Tikmēr citi uzskata, ka islāmam simpatizējošā valdība notiekošo izmanto kā ieganstu, lai apcietinātu žurnālistus un inteliģences pārstāvjus, kuri apšauba augstāko politiķu demokrātiskumu.
Kritizētājus apcietina
Turcijas cietumos atrodas 73 žurnālisti, kas esot vairāk nekā komunistiskajā Ķīnā, vēsta Starptautiskais Preses institūts. Lielākā daļa ir apsūdzēti saistībā ar Ergenekon, bet citus saista ar kurdu nemierniekiem. Viņu aizstāvji apgalvo, ka apsūdzētie nokļuvuši cietumā savas profesionālās darbības dēļ. «Prokurori solīja likt priekšā neapgāžamus pierādījumus. Kur tie ir?» vaicā starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām Eiropas nodaļas vadītājs Johans Bīrs.
Cilvēktiesību aizstāvji par kliedzošākajiem preses brīvības pārkāpšanas piemēriem uzskata pazīstamo pētnieciski analītisko žurnālistu Nedema Šenera un Ahmeta Šika arestu. Abi jau kopš marta atrodas aiz restēm.
N. Šeners asi kritizējis Turcijas valdību un drošības iestādes par nespēju novērst pazīstamā armēņu izcelsmes žurnālista Hranta Dinka slepkavību 2007. gadā. N. Šenera advokāti uzskata, ka viņa aizturēšana panākta ar safabricētiem pierādījumiem.
A. Šiks tika aizturēts neilgi pirms tam, kad bija paredzēts publicēt viņa grāmatu Imama armija, kurā autors raksta par imamu Fetullahu Gulenu, kurš 1998. gadā aizbēga uz ASV, lai izvairītos no tiesāšanas par mēģinājumu ieviest Turcijā islāma likumus. A. Šiks apgalvo, ka F. Gulenam Turcijā esot vairāki miljoni sekotāju, no kuriem daudzi iefiltrējušies valsts drošības iestādēs. Tā saucamajiem gulenistiem esot cieša saikne ar AKP, kurai kustība nodrošinājusi balsis vēlēšanās, pretī prasot lielāku varu pār drošības spēkiem un atsevišķām ministrijām.