SGT ilgu laiku ir bijis viens no strīdīgajiem enerģētikas projektiem, par ko Baltijas valstis pašas vienoties nespēja, un EK bija jāiesaistās, lai no izmaksu un ieguvumu viedokļa izvērtētu optimālāko vietu reģionāla mēroga SGT. Terminālim jākļūst par alternatīvu gāzes piegādēm Baltijas valstīs, kuras pašlaik gāzi saņem tikai no Krievijas.
Konsultanti kopumā vērtējuši sešas potenciālās SGT vietas - Rīgā, Ventspilī, Klaipēdā, Mūgā, Paldiskos un Sillamē -, ņemot vērā arī citus projektus Baltijas valstu savienošanai ar ES gāzes tīkliem, piemēram, jaunus savienojumus starp Igauniju un Somiju, kā arī starp Lietuvu un Poliju. Galvenais iemesls tam, kāpēc Latvija, neskatoties uz līdz šim plaši komunicētajām Rīgas ostas priekšrocībām (labāka gāzesvadu infrastruktūra, Inčukalna gāzes krātuve), Igaunijai tomēr zaudējusi, ir Somijas iesaistīšanās projektā. Kā norāda Booz & Company, tieši Somijas iesaiste padara SGT projektu ekonomiski pamatotu, un šādā gadījumā izdevīgākā SGT būves vieta ir Mūgas vai Paldisku osta Igaunijā. Bez Somijas iesaistīšanās, kur gāzes patēriņš ir līdzvērtīgs visu Baltijas valstu kopējam patēriņam, Baltijas valstis varētu iztikt ar jauna gāzes savienojuma starp Lietuvu un Poliju izbūvi. Saskaņā ar konsultantu vērtējumu Paldiskos terminālis izmaksātu ap 500 miljoniem, Rīgā ap 550 miljoniem, bet Klaipēdā - virs 650 miljoniem eiro. Jāpiebilst, ka pie šīm izmaksām būtu jāpierēķina arī jaunu gāzesvadu būve, piemēram, Igaunijas-Somijas savienojums izmaksātu vēl 140 miljonus eiro, bet Lietuvas, Polijas savienojums - ap 540 miljoniem eiro.
Latvijas amatpersonas uzskata, ka līdz EK gala ziņojuma brīdim vēl var mēģināt konsultantus pārliecināt par mūsu valsts priekšrocībām. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka tiks pārbaudīti konsultantu aprēķini par infrastruktūras uzlabošanas projektu izmaksām un secinājumi par infrastruktūras uzlabošanas nepieciešamību. Tāpat tiks analizēti pieņēmumi par dabasgāzes patēriņa prognozi un informācija par gāzes plūsmām reģionā. EM norāda, ka pašlaik ziņojumā kā Igaunijas priekšrocība tiek minēta salīdzinoši mazas nepieciešamās izmaksas infrastruktūras uzlabošanai, jo tās atrašanās vieta jau tagad spētu efektīvi nodrošināt dabasgāzes piegādi no SGT uz Ziemeļiem - Somijai, kā arī uz Dienvidiem - Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, no kuras dabasgāze tiktu piegādāta Latvijai un Lietuvai.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) uzsver, ka Latvijai jebkurā gadījumā ir jādomā par gāzes tirgus liberalizāciju, lai nepaliktu vienīgā izolētā valsts reģionā.
Pētījums EK uzdevumā tapis no šā gada marta, tā ietvaros notikušas tikšanās ar triju Baltijas valstu un Somijas valdību, energokompāniju un ostu pārstāvjiem.