Vasarā varbūt tas viss nav tik būtiski, taču briesmīgi garajā ziemā, paņemot rokās šādu burciņu, atceries aizgājušās īsās vasaras sajūtas - kādu dīvainu satikšanos, kādu nejaušu skūpstu, kādu mīļumu. Nu tas jau ir no romantikas plauktiem! Īstenībā dārzeņu konservēšana nemaz nav tik viegla un rožaina. Ir gadi, kad es tai nemaz nevaru saņemties. Nu nevar ar to nodarboties vienlaikus ar rakstīšanu, pa brīžiem atraujoties no datora un pieskrienot pie plīts, lai apmaisītu katlu. Šim rituālam ir vajadzīga vesela brīva diena ar sagatavošanos, kulmināciju un noslēgumu, gluži kā labā lugā. Labi ir, ja var piesaistīt nekvalificētu darbaspēku, jo burku mazgāšana, dārzeņu mizošana un griešana, ieskaitot sīpolu mizošanu manai mīļākajai vīriešu zaftei, prasa daudz spēka un laika. Konservējot nedrīksti būt saīdzis un burkšķēt, pēc kāda laika jau redzēsi, ka to pašu darīs tavas burciņas - ies gaisā burbuļodamas! Tracina tas, ka nevar kā laukos izskriet dārzā un saplūkt upeņu, ķiršu, ozollapu sauju, izraut mārrutku mudžekli.
Bet pirms darba sākšanas ir jāpaskatās, kādas burciņas vēl saglabājušās no iepriekšējās vasaras darbiem? Šogad ievārījums tiešām nav jāvāra, jo vēl ir gan upenes, gan ērkšķogas, gan avenes. Savukārt sāļie konservi, tā pati vīriešu zafte, Latgales salāti, lečo u. c. ir aizgājuši griezdamies, tie būs vajadzīgi. Nezin kāpēc neviens īsti nespēja novērtēt marinētos ķirbjus?! Un ko darīt ar kabačiem, kuri šogad guļ dārzā milzīgi kā Daugavas sami? Tos tomātu salātus, kuriem pagājušajā gadā piejaucu kabačus, ģimene nez kāpēc ēda negribīgi. Sēnes jaukt pie dārzeņiem - galīgi garām, ja būs sēnes, tad labāk tās ziemai gatavot atsevišķi, vēl tagad atceros, cik gardas gailenes taukos ziemai gatavoja mans novadnieks aktieris Bērtulis Pizičs! Un vēl - noteikti viss jāliek glītās burciņās, ar košiem vāciņiem, jo dažs labs salātu trauciņš, attiecīgi iesaiņots un pasniegts, jau pagājušajā ziemā tika izmantots kā dāvana ciemos ejot. Nav taču slikti - uzdāvināt daļiņu no vasaras!