Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) datiem 2012. un 2013. gadā iepirkuma procedūras ir pabeigušas un līgumus ir noslēgušas 25 pašvaldības, bet vēl aptuveni 30 tas ir jādara, lai nākotnē tiktu nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana. No pašvaldībām, kas nav noslēgušas publiskā iepirkuma procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai, VARAM «sagaida aktīvu rīcību šī jautājuma sakārtošanā», norāda ministrijas pārstāve Kristīne Barševska. Diena jau rakstīja, ka noslēgtie līgumi zaudē spēku saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu un šī problēma skar aptuveni pusi no 119 Latvijas pašvaldībām. Tāpēc tām jārīkojas, lai turpmāk uzticētu atkritumu apsaimniekošanu vai nu pašu veidotam uzņēmumam, vai noskaidrotu to iepirkumu procedūras rezultātā.
Pašvaldību vēlēšanas iekavēja šo procesu, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe, vienlaikus norādot - lai gan, piemēram, Rīgā un Liepājā vēl nav noskaidrots, kas nākotnē apsaimniekos atkritumus, taču darbs ir sākts, iepirkumu procedūras pašvaldībās kopumā turpinās, un nav pamata domāt, ka tas varētu radīt problēmas šajā jomā un ka varētu būt traucēta atkritumu izvešana iedzīvotājiem. Iespējams, dažām pašvaldībām vajadzēs noslēgt papildu vienošanās ar uzņēmumiem, kas līdz šim nodrošinājuši atkritumu apsaimniekošanu, lai tie to turpinātu darīt arī pēc 1. jūlija, līdz šo jomu pārņems jaunā līguma īpašnieks, pieļauj S. Sproģe.
Tuvākajā Rīgas domes sēdē plānots lemt par Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu projektu, un pēc tam tiks izsludināts iepirkums. Agrākais pēc diviem trim mēnešiem būs skaidrs, kas turpmāk nodarbosies ar atkritumu izvešanu galvaspilsētā, ja noteikumi tiks pieņemti, prognozē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš. Tomēr jāņem vērā, ka nereti iepirkumu procedūras rezultāti tiek apstrīdēti. «Līdz laikam, kamēr stāsies spēkā jaunie saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu un kamēr beigsies konkurss, darbu turpinās tās pašas kompānijas, kas to dara patlaban,» Dienai pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Nākotnē ir plānots pilsētu sadalīt trīs zonās, un katrā no tām tiks izsludināts iepirkums. Tātad nebūs vairs tā, ka no viena daudzdzīvokļu mājas pagalma atkritumus ved vairākas kompānijas, jo katrā zonā darbosies viens uzņēmums. Arī samaksa par atkritumu izvešanu visā pilsētā būs vienāda un atkarīga no to daudzuma.
Liepājā arī vēl nav pat izsludināts iepirkumu konkurss, jo vispirms tiek izstrādāts reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Iecerēts, ka pašvaldība piedāvās izdarīt grozījumus pašreizējos līgumos ar atkritumu apsaimniekotājiem, nosakot, ka tie ir spēkā, līdz dome noskaidros, kas turpmāk apsaimniekos sadzīves atkritumus, Dienu informēja Liepājas domes pārstāve Zane Ģirne. Citur, piemēram, Lubānas novadā, iepirkums ir noslēdzies, un tuvākajā laikā tiks izvēlēts uzņēmums, ar kuru tiks slēgts jauns līgums. Iespējams, jau šīs nedēļas laikā tas tiks izdarīts arī Rundāles novadā.
Latvijas Pašvaldību savienība, vēloties noskaidrot, kā šīs izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā ir ietekmējušas pakalpojumu cenas arī atkarībā no tā, vai ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldības vai privātuzņēmums, ir nolēmusi veikt īpašu aptauju. Plānots, ka augusta vidū varētu būt zināmi rezultāti. S. Sproģe norāda, ka līdzšinējā pieredze liecina - dažkārt iepirkuma konkursos uzvarējušie piedāvā izvest atkritumus par ļoti zemu cenu, bet gala aprēķini parāda, ka realitātē daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji gada griezumā par kubikmetru maksā tikpat vai pat vairāk.