Grūtāk prognozējamais vēlēšanu iznākums var arī mainīt krāsu proporcijas Latvijas kartē, kur tagad dominē Tautas partijas (TP) oranžā krāsa pilsētās un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) zaļā - laukos.
Svētki pirms vēlēšanām
Par vēlēšanu tuvumu liecina daudzie pilsētu svētki, kurus, nesagaidot vasaras karsto laiku kā citugad, paspējusi jau nosvinēt Grobiņa, Līvāni, Jelgava, Valmiera, Skrunda un pat Ķekava, kas ir pagasts. Vietējās varas steidz arī remontēt ielas un nodot jaunus objektus - piektdien sporta halli atklāja Madonā, kas ir viena no tām pilsētām, kurā iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā novadā iekļautajos pagastos, un arī tas var padarīt cīņu interesantāku. Tagadējās pagastmājās turpmāk sēdēs algots pārvaldes vadītājs, kura amats nav savienojams ar deputāta mandātu. Daži pagastu vadītāji, kas kandidē vēlēšanās un uzskatāmi par vietējām «lokomotīvēm», apsverot iespēju pēc ievēlēšanas nolikt mandātu, jo pagasta vietvalža amats viņiem varētu izrādīties vilinošāks nekā domes deputāta darbs, kas nebūtu tik labi atalgots.
Lielie novadi arī vietējo sarakstu komandām likuši mainīt kampaņas taktiku, jo lielajā teritorijā iedzīvotāji nepazīst kandidātus no citām pašvaldībām. Vieni izdod sava saraksta avīzes, kuras tiek izplatītas visā teritorijā, citi apbraukā katru pagastu - to daudzviet organizē partijas atsevišķi. Taču Tukuma novadā notiek visu iesniegto sarakstu pārstāvju kopīga tikšanās ar iedzīvotājiem katrā no novadā iekļautajiem pagastiem, informēja Tukuma mērs Juris Šulcs. Vietējo līderu vērojumi liecina, ka cilvēki par pašvaldību deputātu kandidātiem izrāda lielāku interesi nekā par partiju vadošajiem politiķiem, kas atbrauc no Rīgas.
Noskaņoti pārņemt varu
Pirmo reizi visā Latvijā pašvaldību vēlēšanās būs jāpārvar 5% barjera. Tādējādi domes sastāvs vairs nebūs tik sadrumstalots un koalīciju varētu izveidot vieglāk. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atskatoties uz neseno strīdu ar Tautas partiju par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra atbilstību amatam, sacīja: «Ko mēs te viena ierēdņa dēļ strīdēsimies, ja pēc vēlēšanām mums ar Tautas partiju būs jāsēžas pie viena galda un jāveido koalīcijas.» Zināms, ka Krāslavas novadā, kur ZZS kandidātam Gunāram Upeniekam lielas izredzes prognozē vēl pirms vēlēšanām, abas partijas jau ir vienojušās.
Taču Gulbenes novadā, kas izveidots rajona robežās, ZZS noskaņota pārņemt varu. TP valdes loceklis Māris Kučin-skis domā, ka tagadējais Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs (TP) būtu labs novada priekšsēdis, jo redz teritoriju kopumā, kas no bijušā pagasta vadītāja redzespunkta varētu būt apgrūtinoši jebkurā lielā novadā. ZZS ir noskaņota pārņemt varu arī Dobeles novadā. Dobeles mērs Andris Elksnītis (TP) to uztver mierīgi, uzskatot par priekšvēlēšanu cīņas retoriku, kurā abas partijas sacenšas par lielāku ietekmi, bet pēc vēlēšanām tās vienalga strādāšot kopā, jo tām jau ir sadarbības pieredze.
Ir komanda, nav tēla
Partiju ietekmi vietējā varā var izmainīt arī jaunie spēki Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, Jaunā laika (JL) kā premjera partijas popularitātes palielināšanās, kā arī LPP/LC, kura vēlēšanām ar vērienu gatavojas ne tikai Rīgā. TP ir visai grūtā situācijā, par spīti milzīgajiem valsts un ES naudas ieguldījumiem TP mēru vadītajās pilsētās, kuras vairāk nekā citas var lepoties ar jaunām būvēm un investīcijām infrastruktūrā. Taču TP popularitātes kritums var atstāt iespaidu arī uz vēlētāju attieksmi. Partijas izredzes noteiks tas, pēc kādiem kritērijiem cilvēki vadīsies savā izvēlē - ja viņiem būs svarīgi padarītie darbi, pārliecinoša komanda un tās līderis, tad TP nepaliks zaudētājos. Ja vēlētāji par TP nebalsos zaudētā partijas prestiža dēļ, rezultāts dažviet var būt negaidīts. Tas var ietekmēt arī situāciju pēc vēlēšanām, ja tiem, kam vēlētāji būs uzticējušies, nebūs tik profesionālas komandas - tādas dažviet nav arī JL, ar kuru daudzi saista cerības.
Tāda situācija var izveidoties arī Madonas novadā, kur vairāki politiskie spēki JL vadībā ir apvienojušies pret Madonas pilsētas un rajo- na padomes priekšsēdi Andreju Ceļapīteru (TP). Viņam pārmet gan nodomu vietējo siltuma ražošanas uzņēmumu, kas rekonstruēts par ES naudu, nodot privātās rokās - par to ziņoja raidījums Nekā personīga -, gan augstprātību pret pārējo rajona teritoriju, gādājot tikai par pilsētu. A.Ceļapīters Dienai sacīja, ka katram pašvaldības vadītājam ir sava atbildības teritorija - viņam tā ir bijusi pilsēta, kur pagājušajos astoņos gados ir ieguldīti 25 miljoni ES fondu un valsts finansējuma. Taču tagad pilsēta esot sakārtota un turpmāk varēšot investēt lauku teritorijās. JL saraksta līderis Valentīns Rakstiņš netic, ka A.Ceļapīters spēšot gādāt par visu novadu, ja līdz šim viņa intereses bijušas saistītas tikai ar pilsētu. JL pārstāvis arī uzskata, ka Madona nav atraujama no lielās politikas un attieksmes pret TP valstī kopumā.