Šo rezultātu ir iespējams skaidrot no divām pozīcijām. Pirmā pozīcija - ko pati Atbildība ir varējusi piedāvāt sabiedrībai, vai šim piedāvājumam ir noticēts un vai pasniegšanas forma ir bijusi pietiekami atraktīva. Otra pozīcija, kas arī ietekmējusi rezultātu, ir - ko vispār varējām atļauties.
Politisko spēku konsolidācijas process ir turpināms, un tāpēc arī mēs Atbildībā iegājām. Mēs atļāvāmies izstrādāt savu piedāvājumu, bijām izstrādājuši arī budžeta projektu. Tas paredzēja, ka samazinājums griešanas virzienā, ka bez tā var iztikt, ja maina nodokļus - ievieš progresīvo nodokļu sistēmu, nodokļu amnestiju, nulles deklarācijas un banku transakcijas nodokli. Tādā gadījumā budžetā būtu iespējams iekasēt tik daudz naudas, lai nebūtu vajadzīgi nekādi samazinājumi. Mēs centāmies par sevi runāt pietiekami atraktīvā formā, ar vides reklāmu. Rezultāts bija tāds, ka šo mūsu formu pamanīja, par to runāja mediji, PR speciālisti.
Jūsuprāt, vēlētājus varēja pārliecināt ar reklāmām, kurās kandidāts apgalvo, ka ir pakāries, nespējot atmaksāt kredītu?
Mēs bijām domājuši, ka tādā veidā darām cilvēkiem zināmu, ka esam gatavi saprast tos, ko centāmies uzrunāt, - pensionārus, kredītņēmējus, tos, kuri ir bez darba. Vai vēlētājs attiecīgajai reklāmai sekoja un izvēlējās Atbildību kā zināmu politisko spēku, un atdeva savu balsi? Izskatās, ka ne. Visticamāk, tāds liktenis piemeklēja arī visus citus politiskos spēkus, kuri nebija pārstāvēti Saeimā.
Kādēļ?
Manuprāt, izcilākie PR speciālisti bija Vienotībai. Viņi pamanījās visu šo priekšvēlēšanu kampaņu pavērst pavisam citādā kontekstā. Un, proti, ka neviena cita nav. Ir tikai Dombrovskis un tikai Urbanovičs, un, ja jūs neaiziesiet nobalsot par Dombrovski, šai valstij būs gals. Šī ir veca stratēģija, kuru izmantojot nav jārunā ne par budžetu, ne par pensijām, ne par pabalstiem. Diezgan primitīvs, bet tajā pašā laikā iedarbīgs līdzeklis.
Šā scenārija realizēšanai visnotaļ palīdzēja arī sociologi un žurnālisti. Diskusijas notika tikai starp Saeimā jau pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Citiem nebija iespējas uzdot jautājumus politiķiem, kas ir atbildīgi par situāciju valstī.
Likums par priekšvēlēšanu aģitāciju netika pārkāpts, bet tika pārkāpta Satversme. Traģiskākais ir tas, ka šādā situācijā nav vienādas starta iespējas visiem sarakstu iesniedzējiem. Ja ir 13 saraksti iesniegti, nav saprotams, kāpēc sabiedriskajos medijos - Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio - iespēja runāt ir tikai sešiem. Tāpēc šobrīd ir tikai viena iespēja - vērsties Satversmes tiesā, jo Satversmes 6. pantā ir ierakstīts, ka vēlēšanas ir vispārīgas, tiešas un vienlīdzīgas!
Jūs plānojat vērsties Satversmes tiesā?
Jā! Mēs apzināmies, ka atbilstoši pastāvošajiem likumiem nav iespējams apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Bet mēs ceram, ka tādā veidā ir iespējams likt Saeimai mainīt priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.
Otrdien mums būs valdes sēde, kurā tiks piedāvāts variants vērsties Satversmes tiesā.
Vai neuzskatāt, ka LSDSP, kas ir senākais no politiskajiem zīmoliem Latvijā, pieļāva kļūdu, startējot vēlēšanās ar sabiedrībai nepazīstamo Atbildības vārdu?
Gribētu teikt, ka ne. Kas tad bija pārējie Atbildības sarakstā? Sociālā taisnīguma partija arī ir sociāldemokrātiska, turklāt Valdis Lauskis ilgu laiku ir bijis LSDSP biedrs. Nākamais - Atmoda, ko agrāk sauca Pensionāru un senioru partija. Arī tur ir daudz bijušo LSDSP biedru.
LSDSP jau trešās vēlēšanas pēc kārtas nav izdevies iegūt pārstāvniecību parlamentā. Vai LSDSP zīmola pastāvēšana nav apdraudēta?
Zīmola pastāvēšana ir apdraudēta. Par to arī tiks diskutēts nākamajā valdes sēdē, varbūt arī kongresā. LSDSP nav jāpieņem sasteigti lēmumi. Ir jāpaskatās, kas īsti notiks valstī. Mēs kongresu varētu plānot nākamā gada janvārī vai februārī, kad būs iespējams redzēt, kā mīļie draugi pilda solījumus, - ķeras vai neķeras pie pensijām, algu samazinājumiem.
LSDSP biedrs Atis Lejiņš kandidēja no Vienotības saraksta un ieguva lielāko vēlētāju atbalstu Zemgalē. Vai LSDSP rezultāti nebūtu labāki, ja partijas priekšsēdētājs būtu Lejiņš, nevis jūs?
Es jau iepriekšējā kongresā solīju - ja mēs nepārvarēsim 5% barjeru, nākamajā kongresā vairs nekandidēšu uz partijas priekšsēdētāja amatu. Kas attiecas uz Ati Lejiņu... Mans vērtējums par viņa rīcību nav pats pozitīvākais. Cilvēks vienkārši iekārtojās sarakstā, kas viņam garantēja panākumus. Ja Vienotība grasās tuvākā laikā kļūt par vienu partiju, Lejiņa kungam nāksies izšķirties: vai viņš ir sociāldemokrātu vai labējā partijā - Vienotībā.
Saskaņas centrs sevi latviešu elektorātam pozicionēja kā sociāldemokrātus, bet neieguva īpaši daudz latviešu balsu. Varbūt tas liecina, ka Latvijā nav liela pieprasījuma pēc kreisas politikas?
Divdesmit gadus sociāldemokrātija ir asociēta tikai un vienīgi ar krieviem, bet labējā politika - ar latviešiem. Parasti ir bijis dalījums pēc nacionālā, nevis sociālekonomiskā. Mēs esam desmit gadus runājuši par progresīvo nodokļu sistēmu, tagad to dara labējās partijas. Tagad mēs runājam par banku transakciju nodokli, to dara visā Eiropā, visur pasaulē. Bet trakākais, ka pēc vēlēšanām visu sociāldemokrātisko piedāvājumu labējās partijas aizmirst.
Vai LSDSP problēmas nerodas arī tāpēc, ka internetā varam atrast ziņas, ka LSDSP priekšsēdētāja Dinēviča ģimenei piederošā uzņēmumā pret strādniekiem nebūt neizturas atbilstoši sociāldemokrātu tradīcijām? Piemēram, neizmaksā algas...
Es gribētu nodalīt šo lietu. Tas ir sievas uzņēmums, kur darbojas mans dēls. Tas nav mans uzņēmums. Protams, patlaban biznesā ir milzīgas problēmas visiem.
Jums nešķiet, ka sociāldemokrātu līdera ģimenei piederošam uzņēmumam būtu jāievēro sociāldemokrātu principi? Tas, ka internetā var lasīt, ka jūsu ģimenes uzņēmumā nekorekti izturas pret darbiniekiem, droši vien iegriež arī partijai.
Tuvākā laikā par to, kas ir rakstīts internetā, beidzot arī varēs vērsties tiesā. Internets tiek izmantots kā līdzeklis, kur var runāt visu, ko grib, un ne par ko nav jāatbild.
Pēdējā laikā Eiropā sociāldemokrāti biežāk zaudē vēlēšanās. Varbūt sociāldemokrātija vienkārši ir sevi izsmēlusi, ja vēlētāji krīzes laikā arvien vairāk sliecas atbalstīt labēju un pat radikāli labēju politiku?
Problēmas ir ne tikai sociāldemokrātiem. Problēmas ir arī konservatīvajiem. Ir parādījušās mazākas partijas, kas iestājas par vienu vai divām konkrētām problēmām vai risinājumiem. Un cilvēki ir gatavi šim konkrētam piedāvājumam noticēt. Tas rada problēmas visiem lielajiem politiskajiem spēkiem, bet diemžēl sociāldemokrātiem tas rada lielākas problēmas.
Jūsuprāt, Latvijā mēs varētu nonākt līdz tam, ka vēlētāju vairākums noslieksies par labu kreisai politikai?
Tas ir sarežģīts jautājums. Ja tiks uzspiests modelis, ka ejam uz divpartiju sistēmu, tad visi sociāldemokrāti tiks sabīdīti Saskaņas centrā. Otrā pusē paliks tikai šī labējā partija Vienotība vai kāds cits konglomerāts. Bet ir jābūt latviskam sociāldemokrātijas modelim, tas nav pareizi, ka latvieši atbalsta tikai labējās partijas.
Vai LSDSP krahā nav vainojama partijas biedru darbība, vadot Rīgas domi?
Pirmā kļūda bija tā, ka mēģinājām dalīties varā ar tā sauktajām krieviskajām partijām. Latviskais vēlētājs nebija gatavs šādām koalīcijām. Un, kā jūs redzat, šādas diskusijas turpinās vēl šodien. Protams, bija vēl citas kļūdas, un vēlētāji mūs ir pietiekami bargi sodījuši. Kā to labot? Tikai vienā veidā. Ar piedāvājumu, kas vēlētājiem liktos vajadzīgs un pieņemams, ar kompetentiem cilvēkiem, kas šo piedāvājumu spētu realizēt.
Jūsuprāt, ir iespējams radīt piedāvājumu, kas cilvēkiem liks aizmirst Dienvidu tiltu un mahinācijas ar nekustamajiem īpašumiem?
Jūs drusku par skaļu šo jautājumu traktējat. Vai tās bija vai nebija mahinācijas, lai lemj kompetentās institūcijas un tiesa. Pretstatā tam ir otrs jautājums - vai ir labāk tā kā tagad? Kad nekas nenotiek, kad neko nebūvē? Tā ir labāk?