Latvijas standartu Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velobūvju projektēšanas noteikumi sāka izstrādāt pēc valdības deklarācijā iekļautā uzdevuma - pilnveidot ceļu būves standartus, stāsta atbildīgās tehniskās komitejas vadītājs Guntis Grāvers. Viņš norāda - nav vienotā Eiropas Savienības (ES) veloceliņu standarta, šis lauciņš palicis katras atsevišķas valsts ziņā. Tiesa, bijusi prasība saskaņot ar citām ES valstīm, kā arī visus pārējos standartus, taču, tā kā šis attiecas uz projektēšanu, iebildumiem, kas balstīti brīvā tirgus iespējamos traucēkļos, pamata neesot. Vēl neapstiprinātajā standartā sīki aprakstīti principi, kurus jāievēro, izstrādājot velosipēdu ceļu un apvienoto gājēju un velosipēdistu ceļu projektus. «Principā būtiskākais, par ko pastāvējām, - veloceliņam ir jābūt atdalītam no brauktuves,» saka G. Grāvers. Analizēti un aprakstīti dažādi parametri - optimālais slīpums, platums, arī citi gabarīti. Gandrīz piecdesmit lappušu biezajā aprakstā iekļauti krāsaini attēli labākai aprakstītās situācijas izpratnei, tabulas, kas palīdz aprēķināt vēlamo veloceliņa konfigurāciju, kā arī cita projektētājam svarīga informācija. Tur arī norādīts - paaugstinot satiksmes drošību velosipēdistiem, to nedrīkst pazemināt pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Telpiskās attīstības plānošanas maģistrs Jānis Andiņš gan norāda - standartā joprojām aktuāls princips, ka autosatiksme ir prioritāra pār velosatiksmi, neesot iekļautas arī rekomendējošās velojoslas vai velokabatas. «It kā dažādas «astes», bet lielpilsētai ļoti būtiskas,» teic J. Andiņš. Tomēr viņš uzskata - satiksmes attīstībai šādu standartu izstrāde un attīstīšana ir būtiska. Kritisks ir arī velobraucējs Māris Kalējs - vismaz variantā, ar kuru viņš iepazinies, standarts izskatoties «ar atlaidīti», ne tik strikts.
Latvijas Standartizācijas biroja SIA Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs vadītājs Ingars Pilmanis skaidro - arī pēc standarta apstiprināšanas tā ievērošana būs brīvprātīga. Tomēr viņš uzskata - jebkuram projektētājam un arī pasūtītājam būs vieglāk projektēt veloceliņu, balstoties uz jau izstrādātu standartu, nevis sākt no pilnīgas nulles. Tiesa, lai šīs prasības kļūtu obligātas, piemēram, iepirkumos, jālemj MK un Saeimai, atgādina I. Pilmanis.