Jurijs Žigajevs
Otrajā virslīgas spēlē pēc kārtas dodies laukumā uz maiņu. Vai ar veselību beidzot viss kārtībā?
Jā, tagad viss ir labi, tikai pamazām jāatgūst spēļu prakse.
Cik ilgi biji ārpus ierindas?
Gandrīz gadu. Savainojumu guvu pagājušā gada 12. septembrī. Krustenisko saišu plīsuma dēļ ilgi biju spiests palikt bez treniņiem. Lodzas Widzew komandā nepaliku un atgriezos Ventspilī.
Cik noprotu, biji jau it kā sadziedējis savainojumu, bet tad guvi jaunu?
Nē, atsvaidzināju to pašu. Iespējams, par ātru atsāku treniņus, taču biju ļoti noilgojies pēc futbola! Nācās slimības lapu pagarināt par vēl vienu mēnesi...
Ventspili pameti 2010. gada beigās. Tagad esi atgriezies tajā pašā klubā, bet pavisam citā komandā...
Jā, no tā sastāva palicis tikai Ahmeds Abdultaofiks. Visi pārējie puiši komandai pievienojās pēc manas aiziešanas. Taču nedomāju, ka no tā jāizdara kādi secinājumi par kluba darbu. Vienkārši klubā notikušas vairākas pārmaiņas: gan treneru maiņa, gan Jurija Bespalova nāve... Domāju, ka nākamajā sezonā spēlēs šāgada spēlētāju kodols.
Vai Ventspilī tikuši pāri kluba prezidenta nāvei?
Domāju, jā. Skaidrs, ka viņa joprojām pietrūkst, - viņš bija entuziasts, kas aktīvi līdzdarbojās kluba dzīvē. Par jauno kluba vadību neko pateikt nevaru - līdz šim bijis maz kontakta.
Kā un kas mainījies virslīgā, kamēr biji prom?
Grūti pateikt, jo pagaidām esmu piedalījies tikai divās spēlēs - pret Gulbeni un Daugavu Rīgu, turklāt spēlēju vien dažas minūtes. Domāju, ka tik īsā laikā nekas daudz nav mainījies.
Ventspils cīnīsies par zeltu?
Domāju, jā. Vismaz es vēl neesmu atmetis cerības. Tikai jācīnās par uzvaru katrā mačā.