Ja runājam par finansējumu veselības aprūpei un mēģinām izsvērt salīdzinājumu starp šī gada un nākamā gada budžetu, ir jāņem vērā, ka bija 2012. gada apstiprinātais budžets un grozījumi 2012. gada finansējumā, kad budžets tika palielināts vairāk nekā par 12 miljoniem latu. Ja runājam par veselības aprūpes finansējumu procentos no IKP - 2012. gadā tas bija 3,38% no IKP, bet ar grozījumiem kopumā 2012. gada budžets bija 524,4 miljoni jeb 3,47% no IKP. 2013. gada budžeta projektā, kas pašlaik ir Saeimā un pirmdien tiks skatīts pirmajā lasījumā, paredz veselības aprūpes nozares budžetā 503,7 miljonus latu, kas ir 3,15% no IKP, - tātad šeit ir samazinājums, salīdzinot ar 2012. gada kopējo budžetu. Bet es domāju, ka jebkurš no mums saprot, ka tas budžeta projekts, kas pašlaik ir Saeimā, nav galīgais lasījums, kas būs 15. novembrī. Sociālo un darba lietu komisijā nolēmām, ka deputāti pārdomā savus priekšlikumus - būs papildu priekšlikumi budžetā.
Kādi priekšlikumi veselības aprūpes budžetā varētu būt papildus no Saeimas?
Viens jautājums, kas mūs ļoti uztrauc, ir tuberkuloze. Šonedēļ Saeimas komisijā uzklausījām tuberkulozes speciālistus, ārstus, profesorus. Saslimstība ar tuberkulozi Latvijā pieaug, bet finansējums ir paredzēts tāds pats kā šogad, tas nozīmē, ka situācija infekcijas izplatības ziņā pasliktināsies. Kaut gan tuberkulozes ārstniecībai un preventīvajiem pasākumiem papildus nepieciešamais finansējums nesasniedz pat 100 tūkstošu latu, bet tas ir ļoti svarīgs. Tāpēc šādi un līdzīgi priekšlikumi par budžetu noteikti būs mūsu komisijas deputātiem, tādi būs Veselības darbinieku arodbiedrībai, par ko mēs esam vienojušies Sociālo un darba lietu un Budžeta komisijas kopsēdē. Priekšlikumi būs arī no Pensionāru federācijas, no Invalīdu biedrības, no Darba devēju konfederācijas. Domāju - ja nākamā gada budžets pildīsies labi, pirmā, ko atbalstīs valdība, būs veselības aprūpe.
Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība uzskata, ka nākamā gada budžetā papildus nepieciešami vēl 60 miljoni latu. Vai jūs saskatāt, ka valdības koalīcija būs elastīga un nāks šiem priekšlikumiem pretī?
Var jau būt, ka arī ar plus 60 miljoniem ir par maz. Jautājums - kur šo naudu ņemt? Viena lieta ir, ka personu līdzmaksājumi Latvijā jau tā ir ļoti augsti, salīdzinot ar citām valstīm. Ejot pie ģimenes ārsta - tas ir lats, slimnīcā - 9,5 lati, slimnīcas gulta - vēl trīs lati. Pēc taisnības būtu vajadzīgi uz pusi mazāki līdzmaksājumi. Jo mums ir jāapzinās, kā cilvēki Latvijā dzīvo. Tas nevienam nav noslēpums, ka pēdējā laikā slimnīcās nonāk cilvēki ar ielaistām kaitēm, jo ļoti daudziem jau pašlaik veselības aprūpe nav pieejama un arī zāles ne visi var nopirkt.
Asajā diskusijā komisiju kopsēdē Veselības darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris apgalvoja, ka valstij nauda ir, bet ir jautājums par prioritātēm, kam valdība šo naudu atvēl.
Kā mūs informēja ministre, Veselības ministrija ir izvirzījusi prioritātes veselības nozarē - veselības aprūpes pieejamība, mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošana, ilgtspējīgas un stabilas finanšu sistēmas izveide, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksas faktu. Tas ir jautājums, ko Circenes kundze vairākkārt ir proponējusi, ka ārstēšanās par valsts līdzekļiem pienākas nodokļu maksātājiem, pensionāriem, invalīdiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Ja sieviete mājās audzina bērnus, vai viņai pienākas bezmaksas veselības aprūpe pēc Circenes metodikas vai nepienākas?
Grūti to pateikt, bet tādu metodiku, protams, neviens pieļaut nevar. Jo vismaz sociālajā likumdošanā ir noteikts, ka neko nevar pieprasīt mātei, nesniedzot viņai sociālo palīdzību, ja viņa audzina mājās bērnus līdz skolas vecumam.
Līdz skolas vecumam. Bet, ja māte audzina skolas vecuma bērnus un uztur mājsaimniecību, viņa skaitīsies nodokļu nemaksātāja?
Spēkā ir tāda norma, ka sievietei mājsaimniecei pašai ir tiesības veikt savu privāto apdrošināšanu. Ja viņai vīrs ir pietiekami turīgs, ka viņa var mājās audzināt bērnus.
Šie mūsu pietiekami turīgie cilvēki aiz turības jau pamazām pārceļas dzīvot uz citām valstīm. Kā jūs šajā aspektā vērtējat Circenes ideju par veselības aprūpes pieejas sašaurināšanu, kas skars ne jau bagātniekus?
Es Circenes ideju varētu vērtēt, ja redzētu to likumprojekta veidā un man vajadzētu to atbalstīt balsojot, - tad es pateiktu, ko atbalstu, ko ne. Šāda ideja varētu tikt realizēta, tikai ļoti konkrēti nosakot, kam pienākas bezmaksas veselības aprūpe, bet tam ir vajadzīgas visaptverošas un ļoti precīzas datubāzes par iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Ja es pareizi izprotu veselības ministres ideju, viņa uzskata, ka, ieviešot šādu kārtību, mēs varētu iegūt papildu nodokļus.
Jūs arī tam ticat?
Ne sevišķi. Mans darba mūžs ir pietiekami garš, un es ne sevišķi ticu, ka tas tā varētu būt. Bet te jau ir vēl viena puse. Nevienam nav noslēpums, ka mūsējie strādā citās Eiropas Savienības valstīs, bet brauc pie savējiem viesos. Un, ja viņi šeit ir deklarēti, viņi izmanto veselības aprūpes iespējas, kas ir Latvijā. Būtu pavisam skumji, ja šis Circenes priekšlikums par nodokļu nemaksātājiem ir vērsts pret tiem cilvēkiem, kuri strādā ārpus Latvijas. Varbūt tā tas arī ir, bet skaļi tas netiek pateikts. Jo ļoti daudzi ārvalstīs strādājošie ļoti atbalsta savējos - gan vecākus, gan vecvecākus. Likt viņiem vēl papildus samaksāt nodokli - es domāju, ka tas nebūtu taisnīgi. Es uzskatu, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošana ir Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūru uzdevums, tai nebūtu jābūt Veselības ministrijas prioritātei.
Kā kopumā veselības budžets ietekmēs veselības aprūpi?
Nākamajos gados veselības aprūpei vajadzēs daudz vairāk naudas, jo daudzas problēmas ir ielaistas ilgstoši nepietiekamā finansējuma dēļ. Valstij būs jālemj, kad mēs zaudējam vairāk - ja budžeta deficīts ir nedaudz lielāks, bet cilvēki veselāki vai joprojām stingri pievelkam jostu, jo prioritāte ir eiro 2014. gadā par katru cenu, bet tiek zaudēti cilvēki.